Centrāltirgū pieaug pieprasījums pēc vietējo zemnieku produkcijas
Arvien vairāk pircēji dod priekšroku pašmāju zemnieku sarūpētajiem dārza labumiem, līdz ar to Rīgas Centrāltirgū pieaug tirdzniecības vietu skaits, kur pārdod vietējo lauksaimniecības produkciju.
Par rosību un novitātēm krāsainākajā vietā galvaspilsētā plašāk stāsta Rīgas pašvaldības akciju sabiedrības Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs.
– Pērnais gads bija modernizācijas darbiem pārbagāts. Kas paveikts šā gada septiņos mēnešos?
– Arī šogad aktīvi turpinām iesākto kursu, kas paredz infrastruktūras objektu renovāciju, rekonstrukciju, vides kvalitātes un kopējā tēla uzlabošanu. No būtiskākajiem darbiem noteikti jāpiemin apkures, ventilācijas un kondicionēšanas sistēmas izbūve Gaļas paviljonā. Līdzīga sistēma strādā arī Sakņu paviljonā, taču uzstādītā sistēma Gaļas paviljonā ir daudz jaudīgāka. Tā nodrošina temperatūru tādā līmenī, lai ēkā būtu patīkami atrasties gan pircējiem, gan pārdevējiem un pārtikas produkti atrastos drošībā, neskatoties uz to, vai ārā valda svelme vai stiprs sals. Lai temperatūras režīms būtu vēl komfortablāks, šobrīd esam piesaistījuši speciālistu, kas līdz septembra vidum piedāvās labākos risinājumus šī mērķa sasniegšanā. Tāpat Centrāltirgus atklātajā teritorijā esam papildus uzstādījuši 30 jaunas nojumes un 60 tirdzniecības galdus ar jauniem saulessargiem.
Arī Zivju paviljons piedzīvojis pozitīvas pārmaiņas, proti, lai nodrošinātu pilnu tirdzniecības ciklu zivju pārdevējiem, pagrabstāvā ir izbūvētas mazgātavas. Līdz šim nebija vienota kompleksa, kur nomnieki varēja sagatavot produkciju tirdzniecībai. Turklāt jaunās mazgātavas pilnībā atbilst Pārtikas un veterinārā dienesta prasībām un Eiropas Savienības regulām. Visi minētie remontdarbi un labiekārtošanas darbi ir mūsu pašu finansēti. Sistēmas izbūve Gaļas paviljonā izmaksāja 160 tūkstošus latu, jaunie galdi, nojumes, saulessargi prasīja 110 tūkstošu latu lielus ieguldījumus, bet mazgātavu izbūvē tika investēti 80 tūkstoši latu. Jāpiebilst, ka Zivju paviljonā paredzēti vēl arī citi kapitālie remontdarbi. Piemēram, līdz decembra beigām plānots izbūvēt jaunus baseinus, kuros tiks nodrošināta temperatūra atbilstoši katrai zivju sugai. Darbi paredz arī jaunu tirdzniecības vietu radīšanu. Kopējās izmaksas veidos aptuveni 350 tūkstošus latu.
– Nav vairs tālu līdz 1. janvārim, kad notiks pāreja uz eiro. Kā vērtējat nomnieku gatavību eiro ieviešanai?
– Esam specifisks uzņēmumus, kurš nodarbojas ar savu īpašumu apsaimniekošanu un tirdzniecības procesa administrēšanu vienā no lielākajiem tirgiem Eiropā, kurā nomnieki norēķinās gan ar skaidru, gan bezskaidru naudu, bet pircēji galvenokārt ar skaidru naudu. Tāpēc, lai palīdzētu nomniekiem un tirgotājiem labāk izprast jauno kārtību un lai viņiem nākamgad nerastos problēmas ar tirdzniecības procesu, rīkosim informatīvu kampaņu. Esam izveidojuši arī darba grupu eiro ieviešanas pasākumu plāna realizēšanai.
– Jau gadu darbojas Zemnieku diennakts tirgus. Vai pēc šīs tirdzniecības formas ir pieprasījums?
– Zemnieku diennakts tirgus veras plašumā. Esam palielinājuši tirdzniecības vietu skaitu, un šobrīd to ir vairāk nekā 100, precīzāk – 112. Līdz gada beigām plānojam šo skaitu palielināt vēl par 15 vienībām, jo Spīķeru ielā paredzēti nelieli ielas rekonstrukcijas darbi, kas to paplašinās, rodot vietu jau minētajām papildus 15 tirdzniecības vietām. Lai nodrošinātu uzraudzību, kārtību un nakts tirgus administrēšanu, kā arī lai sniegtu nepieciešamo atbalstu, Zemnieku diennakts tirgū darbu uzsācis tirgus vadītājs un trīs pārraugi, kas strādā atbilstoši nakts tirgus darba laikam. Esam novērojuši, ka gan Zemnieku diennakts tirgū, gan dienas tirgū būtiski pieaudzis pieprasījums pēc vietējās lauksamniecības produkcijas. Un tā ir pozitīva tendence tam, ka pircēji domā par veselīgu uzturu un izvēlas zemnieku piedāvātos lauku un dārza labumus. Lai atbalstītu vietējos ražotājus, Zemnieku diennakts tirgū esam noteikuši arī trīs veidu tarifus – viszemākais tarifs tiek piemērots zemniekiem, mājsaimniecībām un fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību un tirgo lauksaimniecības produkciju, juridiskām personām, kas nav zemnieku saimniecības, ir vidējais tarifs, bet juridiskām, fiziskām personām, kuri vēlas pārdot eksotiskos un citrusaugļus, ir trešais visaugstākais tarifs.
– Rīgas Centrāltirgus pārraudzībā ir vairāk nekā 3000 tirdzniecības vietu. Vai pēdējā laikā ir aizsākta kāda jauna sadarbība un radīta interesanta tirdzniecības vieta?
– Centrāltirgus ir ne tikai klasiska tirdzniecības vieta, kur iespējams iegādāties plašu preču sortimentu, bet arvien vairāk uzņēmēju to saredz kā vietu, kur attīstīties sabiedriskās ēdināšanas sektoram. Šogad vien jau esam noslēguši trīs nomas līgumus par kafejnīcu un restorāna izveidi. Īpašs šā gada veiksmes stāsts ir uzbeku maizes ceptuve. Sākotnēji viņi nomāja nelielu stendu Sakņu paviljonā. Pieaugot pieprasījumam pēc produkcijas, viņiem radās vajadzība pēc lielākām telpām, ko arī sarūpējām. Tā kā viņi plāno paplašināt savu sortimentu un interesentiem piedāvāt uzbeku plovu, ir sāktas sarunas par vēl lielākas tirdzniecības platības iznomāšanu.
– Centrāltirgus ir neatņemama galvaspilsētas vizītkartes sastāvdaļa, un to daudzi Rīgas viesi vēlas apskatīt. Ko šeit meklē, vēlas ieraudzīt tūristi?
– Maldīgi ir uzskatīt, ka tūristi Centrāltirgū ierodas tikai ar vienu mērķi – fotografēt. Viņi ne tikai iemūžina redzēto fotogrāfijās, bet labprāt iegādājas arī mūsu zemnieku, amatnieku produkciju. Centrāltirgu apmeklē gan individuālie ceļotāji, gan ekskursantu grupas. Lai viņi gūtu pilnīgāku priekšstatu par Centrāltirgu, esam noslēguši sadarbības līgumus ar piecām tūrisma aģentūrām, kas sniedz detalizētāku informāciju par mums, izrāda tirgu, kā arī organizē degustācijas, kur tūristi var pamieloties ar Latvijas daudzveidīgo dabas velšu klāstu. Turklāt priecē fakts, ka par Centrāltirgu interesi izrāda ne tikai iebraucēji, bet arī vietējie – citu pilsētu iedzīvotāji. Tāpat pie mums speciāli organizētās ekskursijās viesojas daudzu Latvijas skolu audzēkņi.
– Šobrīd jau ir ierasts, ka paralēli tirdzniecības procesiem Centrāltirgū regulāri norisinās dažādi kultūras un izklaides pasākumi. Kādas lustes drīzumā gaidāmas?
– Augusts ir pasākumiem ļoti piesātināts mēnesis. Piemēram, nesen noslēdzās Jauniešu diena, bet šopiektdien visi laipni aicināti sajust viduslaiku tirgus atmosfēru. Lai nezustu pārsteiguma moments, sīkākas norises šobrīd neatklāšu, tikai varu piebilst, ka visi, kas vēlēsies, pie kalēja varēs iegūt Rīgas monētu. 16. augusta pasākums notiks saistībā ar Rīgas pilsētas svētkiem. Vēl viens pasākums ar nosaukumu Sveika skola paredzēts 30. augustā par godu Zinību dienai. Pasākumu programmas veidojam tā, lai visām paaudzēm būtu interesanti – notiek gan degustācijas, gan radošās darbnīcas, netrūkst arī mūzikas dažādām gaumēm. Nav piemirsts arī par ekstrēmām izklaidēm, piemēram, Jauniešu dienā bija vērojami velotriāla paraugdemonstrējumi un īsts iluzionists.
– RPAS Rīgas Centrāltirgus apsaimnieko arī Vidzemes un Āgenskalna tirgu. Kādas aktivitātes norit tajos?
– Āgenskalna tirgū strādājam pie vēsturiskās paviljona fasādes restaurācijas projekta. Šo projektu esam iecerējuši realizēt, piesaistot Eiropas Savienības fonda vai Norvēģijas valdības fonda līdzekļus. Savukārt Vidzemes tirgū notiek teritorijas labiekārtošana – esam daļēji to atbrīvojuši no veciem graustiem. Lai efektīvi plānotu šīs teritorijas pārvaldīšanu un attīstīšanu strādājam pie Vidzemes tirgum piesaistītā nekustamā īpašuma ieguldīšanas Rīgas Centrāltirgus pamatkapitālā. Pašreiz šai teritorijai un ēkām ir trīs īpašnieki, kas neapšaubāmi apgrūtināja apsaimniekošanas un attīstības plānošanas procesus. Esam ieskicējuši arī Vidzemes tirgus attīstības projektu. Pirmais veicamais darbs noteikti ir vēsturiskā Gaļas paviljona atjaunošana.