Intervija ar Rīgas domes vicemēru un Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētāju Andri Ameriku.
– Viens no ekonomiskās aktivitātes rādītājiem ir bezdarba līmenis. Kāds tas ir Rīgā, un ko tas sola nākotnē?
– Rīga ir Latvijas ekonomikas motors, kas nodrošina lielāko daļu valsts budžeta ieņēmumu un garantē ekonomisko stabilitāti valstī. Rīgā bezdarba līmenis ir noslīdējis zem 6% – ņemot vērā attīstīto valstu pieredzi, šis skaitlis tuvojas darbaspēka deficīta robežai. Saglabājoties šādai tendencei, pavisam drīz darba roku trūkumu jutīs visas tautsaimniecības nozares. Jau tagad reālas darbaspēka problēmas ir būvniecības sektorā, ko izjūt arī Rīgas dome, – tieši darbaspēka trūkuma dēļ ir apdraudēta vairāku izglītības iestāžu remontdarbu pabeigšana ieplānotajos termiņos. Zinu vairākus lielos privātos uzņēmumus, kuros jau tagad tiek piesaistīti ārvalstu speciālisti un strādnieki.
Atgādināšu, ka Rīgā strādā desmitiem tūkstoši citu pilsētu iedzīvotāju un to skaits turpina pieaugt.
– Tiek apspriests jautājums par ostu aplikšanu ar nodokli. Vai tiešām no ostu darbības ieņēmumi valsts budžetā nenonāk?
– Ir grūti iedomāties, kādus nodokļus un par ko vēl varētu uzlikt ostai. Rīgas brīvostas pārvaldes ieņēmumus veido ostas maksa, kas kravu pārvadātājiem ir viens eiro no katras tonnas, un šī summa nav mainīta jau daudzus gadus. Ostas maksas ieņēmumi tiek izmantoti infrastruktūras uzturēšanai un uzlabošanai, kā arī brīvostas darbinieku algām. No algām tiek ieturēti visi valstī noteiktie nodokļi, tāpat, realizējot jebkurus infrastruktūras projektus, sava daļa nodokļu veidā nonāk valsts un pašvaldības budžetā. Līdz ar to nevar teikt, ka osta nodokļus nemaksā. Aplikt ar vēl vienu nodokli ostas maksu nozīmē to palielināt, kas savukārt nozīmē, ka Rīgas brīvosta kravu pārvadātāju vidū zaudē savu pievilcību.
Visi Rīgas brīvostas uzņēmumi nodokļus maksā atbilstoši brīvās ekonomiskās zonas noteikumiem, tātad uzlikt papildu nodokli tikai par to, ka viņi savu uzņēmējdarbību veic ostā, viņiem nedrīkst.
Neatklāšu neko jaunu – no katras Rīgas brīvostā apstrādātās kravu tonnas caur iesaistītajiem uzņēmumiem, kuri maksā nodokļus gan par saviem darbiniekiem, gan no peļņas, Latvijas ekonomika kļūst par desmit latiem bagātāka. Vai multiplā efekta rezultātā radītie ieņēmumi no kravu apgrozījuma ir lielāki vai mazāki par iespējamiem ieņēmumiem no ostas nodokļa? Turklāt jāņem vērā, ka papildu nodoklis negatīvi var ietekmēt apgrozījuma apjomu, nemaz nerunājot par iespējām to palielināt.
Latvijā jau ir pieredze ar pārlieku lieliem akcīzes nodokļiem – palielinot akcīzi tabakai, kopējie ieņēmumi no akcīzes nodokļa būtiski samazinājās. Tā ir viela pārdomām politiķiem, kuri domā tikai par īslaicīgiem ieņēmumiem budžetā, nerespektējot iespējamo efektu uz uzņēmējdarbības attīstību, kas ir un paliek galvenais budžeta avots.
Apliekot ar nodokli ostas darbību, mēs riskējam sagraut sasniegto uzņēmējdarbības vides sakārtošanā un uzlabošanā. Stabila un prognozējama uzņēmējdarbības vide ir viens no noteikumiem, lai tieši šeit tiktu dibināti uzņēmumi ar ilgtermiņa darbības perspektīvām.
– Nu jau vairākus gadus no Rīgas brīvostas robežām ir izslēgta Andrejsala, kur atrodas arī Rīgas centrālais terminālis un Streks, bet tie vēl arvien turpina darboties. Kad tiks atbrīvota šī teritorija?
– Realizējot Krievu salas projektu, mēs pildām solījumu rīdziniekiem no Rīgas centra uz Daugavas kreiso krastu pārcelt ogļu kravas, kas lielākoties tiek pārkrautas pieminētajā teritorijā un sastāda ļoti būtisku daļu no kopējā kravu apgrozījuma Rīgas ostā. Lai tas notiktu, ir nepieciešamas vairāku simtu miljonu latu investīcijas ne tikai no brīvostas pārvaldes puses, bet arī no uzņēmēju puses tehnoloģiju un termināļa infrastruktūras izveidē. Vienošanos par to esam panākuši, taču šādas infrastruktūras izveidošana prasa laiku. Ceram, ka ogļu kravas no Rīgas centra uz jaunajiem termināļiem pārcels 2015. gadā. Līdz ar to dzīves kvalitāte apkārtnes iedzīvotājiem būtiski uzlabosies. Krievu salā nevarēsim izvietot visu kravu veidus, ko patlaban pārkrauj Andrejsalā, tāpēc vēl arvien jautājums par ostas saimniecisko darbību šajā teritorijā paliek atklāts.
– Nenoliedzami brīvostas pārvalde dara labus darbus, taču ne viss ir kārtībā un, tā teikt, uz ūsiņu – Vecmīlgrāvī un Sarkandaugavā vēl ar vien laiku pa laikam valda pretīga smaka. Kad beigsies šis nepatīkamais stāsts?
– Tuvākajā valdes sēdē plānots pieņemt gaisa monitoringa programmu, kurā ietverti tieši apdraudētākie Rīgas rajoni – Sarkandaugava un Vecmīlgrāvis. Brīvostas pārvalde gatava investēt līdz pusmiljonam latu jaunu gaisa monitoringa tehnoloģiju uzstādīšanā un sistēmas izveidošanā. Tikai uz aizdomu pamata mēs nevaram slēgt termināļus – ir jābūt precīzām tehnoloģijām ar precīzu iespēju noteikt piesārņojuma avotu. Tikai tad, ja mums ir neapgāžami pierādījumi, varam uzsākt administratīvo procesu un slēgt konkrēto uzņēmumu.
– Daugavas krastu sakārtošana ir viena no pēdējo gadu aktualitātēm gan brīvostas, gan pilsētas teritorijā. Vai tā ir kopēja koncepcija?
– Osta un pilsēta nevar strādāt atrauti viena no otras – procesi ostas teritorijā ietekmē pilsētu, un otrādi. Piemēram, smilšu čupa, kas radās, padziļinot kruīzu kuģu piestātnes pie Vanšu tilta, tagad ir pārvērsta par publisko pludmali Ķīpsalas pusē. Tiešā pludmales tuvumā brīvostas pārvalde uzbūvēja modernu un videi drošu jahtu piestātni, kurā cita starpā tiek organizēta arī bērnu apmācība burāšanā. Kam šī būve vairāk vajadzīga – pilsētniekiem vai ostai? Es domāju, ka pilsētniekiem, jo tā ir ne tikai sakārtota teritorija, kur atpūsties, bet paver jaunas iespējas ekonomiskās vides pilnveidošanai, jaunu uzņēmējdarbības veidu ieviešanai Ķīpsalā.
Soli pa solim mēs attīstīsim un labiekārtosim visu Ķīpsalas krastu – jau tagad norit senā krastu nostiprinājuma rekonstrukcija, kur paredzēta arī promenādes izveidošana. CDE dambja rekonstrukcijas projektu izstrādāsim šoruden, bet reālie darbi varētu sākties nākamā gada pavasarī un noslēgties 2015. gadā. Šim dambim ir ļoti svarīga loma jaunuzbūvētās jahtu piestātnes ekspluatācijā, jo perspektīvā pieeja jahtu ostai tiks organizēta no CDE dambja puses, nevis no Balasta dambja, kā tas ir šobrīd. Otrkārt, pie CDE dambja jāizveido papildu piestātne kruīza kuģiem, kuru skaits pieaug ar katru gadu. Nevaram taču mēs kruīza kuģu pasažierus izsēdināt kaut kur Vecmīlgrāvī – tālu no pilsētas centra. Kurš tad pie mums brauks?
Tāpat šopavasar atklājām par brīvostas pārvaldes līdzekļiem rekonstruēto skvēru Vecmīlgrāvī, kas kalpo tikai un vienīgi pilsētniekiem.
Absolūti jauns veidols ir Lucavsalas ziemeļu daļai, Spīķeru kvartālam un promenādei starp dzelzceļa un Salu tiltiem, ko par saviem līdzekļiem veikusi pilsētas pašvaldība.
– Pēdējos gados strauji pieaug gan vietējo, gan ārvalstu tūristu skaits. Cik liela loma ir mārketinga stratēģijai, cik vērienīgajiem kultūras un izklaides pasākumiem?
– To ir neiespējami nodalīt, taču, ja runājam par vietējiem tūristiem, tad noteicošais tomēr ir Rīgas piedāvāto pasākumu kvalitāte un unikalitāte. Piemēram, nule notikušo buru kuģu regati kopumā apmeklēja ap miljons cilvēku, un liela daļa no viņiem bija Latvijas iedzīvotāji. Esam novērojuši, ka, kopš lielo svētku laikā iedibināta bezmaksas sabiedriskā transporta tradīcija, būtiski pieaudzis apmeklētāju skaits no citām Latvijas pilsētām. Bieži vien automašīnas tiek atstātas piepilsētā un tālāk braukts ar sabiedrisko transportu. Interesanti, ka arī uz līgošanu krastmalā ierodas ne tikai rīdzinieki – arī lauku cilvēki brauc uz Rīgu izbaudīt krāšņo līgošanu Daugavmalā.
Savukārt, runājot par ārvalstu tūristiem, nenoliedzama ir mārketinga stratēģijas un kvalitātes loma, it īpaši kruīzu kuģu piesaistes jomā. Kruīzu plānošana norit vismaz divu gadu perspektīvā, un mums ir jāspēj pārliecināt kruīzu kompānijas, ka pēc diviem gadiem mēs viņu klientiem varēsim nodrošināt nepieciešamo servisu un pakalpojumu klāstu, par ko viņi būs gatavi maksāt.
Šogad apkalpoto kruīza kuģu pasažieru skaits attiecībā pret pagājušā gada pirmā pusgada rādītājiem ir pieaudzis par 18%. Tas ir milzīgs lēciens! Nozīme ir arī Tallink pārvadāto pasažieru skaita pieaugumam par 4%, kas ir ļoti labs rezultāts, jo palielināt pasažieru skaitu, it īpaši no Skandināvijas valstīm, kuru iedzīvotāji savās tradīcijās ir ļoti konservatīvi, ir ļoti grūti – katrs nākamais sasniegums prasa vairāk darba, nekā ieguldīts iepriekš sasniegtajā.
Rīga pakāpeniski kļūst par Baltijas tūrisma metropoli. Somi un Zviedri ilgu laiku uzskatīja, ka jādodas ir tieši uz Tallinu, taču patlaban šis vektors pāriet par labu Rīgai, jo tā ir lielāka, šeit ir vairāk pasākumu un plašāks tūrisma pakalpojumu klāsts.
– Daudz tiek domāts par ārzemju tūristiem – vai vietējiem iedzīvotājiem ir iemesls apvainoties?
– Vissvarīgāk ir piesaistīt tieši ārvalstu tūristus, kas naudu atved uz Latviju, Rīgu, tāpēc galvenais akcents tūrisma biznesā mums liekams tieši uz ārvalstnieku piesaisti – jārada pasākumi, kas ir interesanti sveštautiešiem, protams, nediskreditējot Latvijas iedzīvotājus. Ir jāsaprot, ka vērienīgus pasākumus varam realizēt tad, ja kāds no ārpuses par tiem samaksā – vienlaikus tā ir iespēja vietējiem iedzīvotājiem baudīt to, par ko samaksā citi.
Šovasar visas viesnīcas ir praktiski aizņemtas – oficiālā statistika rāda, ka salīdzinājumā ar pagājušā gada vasaru viesnīcu piepildījums ir palielinājies par 11%, sasniedzot 100% noslogojumu.
– Milzīgs tūristu skaita pieaugums rada papildu slodzi pilsētas infrastruktūrai, tostarp satiksmes sastrēgumus. Kā risināt šo problēmu?
– Tas ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas ir jārisina gan ostas, gan pilsētas teritorijā. Vispirms ir jārunā par lielajiem tūristu autobusiem un to apstāšanās iespējām. Pienākot kruīza kuģiem, pasažierus sagaida liels skaits dažādu tūrisma maršrutu autobusi – vieni ved pasažierus uz Centrāltirgu, citi uz Ziemeļblāzmas kultūras pili, citi uz pilsētas centru. Tuvāko gadu plānos ietilpst speciālu tūristu autobusu stāvlaukumu izveidošana ostas un Vecrīgas tuvumā. Pagaidām tiem apstāties ir sarežģīti – viens stāvlaukums ir Eksporta ielas tuvumā, divi autobusi var apstāties pie prezidenta pils, vēl divi pie Strēlnieku laukuma. Šobrīd speciālisti plāno, kā vislabāk sakārtot šo jautājumu.
– Vai Rīga uzskatāma par drošu pilsētu iebraucējiem?
– Jā, Rīga pavisam noteikti ir viena no tūristiem drošākajām pilsētām. To apliecina arī tūrisma aģentūru sniegtā informācija. Protams, mēs varam diskutēt, cik droši varam justies pulksten 2 naktī Bolderājā vai Maskavas forštatē, taču arī tur aktīvi patrulē Pašvaldības policija. Ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu, sociālo un ekonomisko aktivitāti, Rīga noteikti ir uzskatāma par vienu no drošākajām pilsētām ne tikai valstī, bet arī Eiropā.
***
UZZIŅAI
-2013. gada 30. jūnijā bezdarba līmenis Rīgā bija 5,9%, kas ir par 1,8 procentu punktiem mazāks salīdzinājumā ar 2012. gada pirmo pusgadu. NVA Rīgas filiālē jūnija beigās bija reģistrētas 3427 brīvas darba vietas – salīdzinot ar 2012. gada jūniju, brīvo darba vietu skaits palielinājies par 1432. Valstī kopumā 2013. gada 30. jūnijā bija pieejamas 5938 brīvas darba vietas, no tām 58% Rīgā.