Tiks vai netiks apbūvēts? Zināms, kāds būs Valteru meža masīva Jūrmalā liktenis

Valteru meža masīvs Jūrmalā tiks saglabāts neapbūvēts, paredz Jūrmalas teritorijas plānojuma piektā redakcija, kuru šonedēļ apstiprināja kūrortpilsētas dome, informē domes Pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Vita Zvejniece.

Viņa apgalvoja, ka, gatavojot piekto redakciju, tika izvērtētas iespējas apbūvei atrast Jūrmalā tādus zemes gabalus, kas neprasītu jaunas publiskās infrastruktūras izbūvi. Šādi zemesgabali esot paredzēti apbūvei Pumpuros, Bulduros, Lielupē, un tiem esot izstrādāti ļoti detalizēti apbūves noteikumi.

Ar šo teritorijas plānojumu, ņemot vērā iedzīvotāju iebildumus, "dabai atgriezti" meža masīvi Valteros, sacīja Zvejniece. Valteru meža masīvā nav apbūvei nepieciešamās infrastruktūras - centralizēto ūdenssaimniecības tīklu, elektrotīklu un citas.

Piektajā teritorijas plānojuma redakcijā arī precizētas vairākas vietas saistībā ar iepriekš atzinumos norādīto, paskaidroja Zvejniece. Bijušas sarunas par dažādiem precizējumiem ar Pieminekļu inspekciju, Dabas aizsardzības pārvaldi un Valsts vides dienestu.

Grozījumi saistīti galvenokārt ar izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī izstrādes procesā saņemtajiem pilsētas iedzīvotāju, uzņēmēju, pašvaldības struktūrvienību priekšlikumiem. Teritorijas plānojuma grozījumi izstrādāti, ievērojot no valsts institūcijām saņemto informāciju un nosacījumus. Par plānojumu saņemti pozitīvi institūciju atzinumi, uzsver pašvaldībā.

Domes sēdē opozīcijas deputāts Uldis Kronblūms ("Tev, Jūrmalai!"), kurš ir arī "Jūrmalas aizsardzības biedrības" amatpersona, sacīja, ka apbūvei nodota 150 000 kvadrātmetru dabas teritorija, un interesējās, cik iedzīvotāju un automašīnu būs šajās apbūvei nodotajās teritorijās.

Jaunajiem apbūves gabaliem vispirms izstrādājams detālplānojums, kurā detalizēti izvērtējamas dabas teritorijas un dabas vērtības, un teritorijas, kas saglabājamas publiskai lietošanai, sēdē paskaidroja Būvvaldes vadītāja Zvejniece. Tādēļ pašlaik neesot iespējams pateikt, cik zemesgabali minētajās teritorijās tiks izveidoti.

Kronblūms retoriski jautāja, vai jūrmalnieki, kuri šajās dabas teritorijās pastaigājās un to dēļ izvēlējās Jūrmalu dzīvošanai, tagad nebūs zaudētāji, un vai viņu intereses tiks ievērotas "pretstatā ienācējiem no citām pašvaldībām". Tāpat deputāts interesējās, kāpēc plānojuma izstrādes laikā netika veikta dabas teritoriju ekspertīze, bet eksperts tika pieaicināts tikai kā konsultants. Kronblūma ieskatā, tas esot bijis jādara jau sākotnējā stadijā, lai "būtu objektīvi dati, un varbūt ka tur būvēt nemaz nedrīkst".

Tie iebildumi, kas tika saņemti par teritorijas plānojuma ceturto redakciju, šajā, piektajā, redakcijā ir ņemti vērā, bilda Zvejniece, norādot, ka ir mainīts arī zonējuma risinājums. Kā piemēru Būvvaldes vadītāja minēja Poruka prospektu, kurā izveidota īpaša zaļā zona, lai apbūve atkāptos no ielas daļas. Tāpat esot precizēti visi apbūves noteikumi, kas jāievēro, veidojot detālplānojumus.

Dabas vērtību izvērtēšana ir dinamisks process, kuru "vislabāk veikt uz precīza topogrāfiskā plāna", sacīja Zvejniece, piebilstot, ka diemžēl bieži nākas labot izvērtējumā iegūtos vispārīgos dabas datus, kas ticis arī skaidrots apspriedēs. Līdz ar to, lai risinājums būtu precīzs un atbilstošs, esot būtiski izvērtējumu veikt tajā brīdī, kad jau ir veikts precīzs topogrāfiskais uzmērījums. Veikt izvērtējumu visai platībai vienlaikus nebūtu "ne lietderīgi, ne saprātīgi", viņa paskaidroja.

Kronblūms domes priekšsēdētājai Ritai Sproģei (ZZS) vaicāja, kā pašvaldības īstenotā dabas vērtību iznīcināšana un iedzīvotāju pārvietošana no vienas pašvaldības uz otru sekmē valsts ekonomisko izaugsmi, jo visur stratēģijās esot pausts, ka pilsētā vajag iedzīvotājus, jo viņi maksā nodokļus un tad ir "visiem labāk".

Domes priekšsēdētāja aicināja ielikt enerģiju citur, piemēram, jau vairāk nekā pirms desmit gadiem esot izstrādāts Rīgas rīcības plāns "Rīgas metropoles areāla attīstība". Darba grupā ir daudz pašvaldību - Olaine, Mārupe, Ādaži, Saulkrasti un citas. Pašlaik šis jautājums esot aktualizēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Jūrmala esot viena no tām pašvaldībām, kurās būs jādomā par jaunu autostāvvietu izveidošanu un "būs jādomā, kā mēs uzturēsim "Rīgas satiksmes" jaunizveidoto uzņēmumu", atbildot Kronblūmam, sacīja Sproģe.

Metropoles areāla darba grupā Jūrmalas domes priekšsēdētāja esot jautājusi, vai šāds plāns tiešām ir vajadzīgs, jo, pēc viņas teiktā, Jūrmala nodrošina saviem iedzīvotājiem vilcienu uz Rīgu un atslogo Rīgas ielas no personīgo automašīnu satiksmes. Sproģes ieskatā Jūrmalai nav vajadzīgs tāds apgrūtinājums kā šādi jaunizveidoti uzņēmumi.

LETA jau ziņoja, Rīgas metropoles attīstības darba grupā 18.janvārī tika spriests par ieceri izveidot vienotu sabiedriskā transporta sistēmu Rīgas areālā. Šajā sistēmā plānots iekļaut ne tikai "Rīgas satiksmi", bet arī "Pasažieru vilcienu" un reģionālo autobusu maršrutus.

Atkārtoti pilnveidotās teritorijas plānojuma grozījumu publiskā apspriešana norisinājās no 2023.gada 19.maija līdz 2023.gada 19.jūnijam. Publiskās apspriešanas laikā saņemti 25 iedzīvotāju un juridisku personu iesniegumi saistībā ar teritorijas funkcionālā zonējuma maiņu, zemes vienību sadali, minimālo jaunveidojamo zemesgabalu platību un apbūves blīvumu. Pēc publiskās apspriešanas veikti redakcionāli precizējumi teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos.

Pamatojoties uz veiktajiem grozījumiem, domes sēdē ceturtdien tika apstiprināti Jūrmalas domes saistošie noteikumi "Par Jūrmalas valstspilsētas teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu".