"Nākas gaidīt pat pusstundu", cilvēki veido rindas pie avotiem, ūdens kvalitāte apšaubāma

 
©Mārtiņš Zilgalvis / F64

Gandrīz 80% cilvēku Latvijā dzeršanai izmanto krāna ūdeni, taču ir daļa, kuri to patēriņam iegūst no avotiem. Valstī ir vairāki tūkstoši šādu dzeramā ūdens avotu, taču ne visos ūdens ir dzerams un mēdz būt pat piesārņots. Un diemžēl Latvijā neviens likums neuzliek par pienākumu pārbaudīt šo avotu ūdeni, ziņo portāls "ReTV".

Rūcamavots pie Sarkanajām smilšakmens klintīm ir viena no iecienītākajām vietām, kur vidzemnieki smeļ pilnas pudeles un pat kannas. Cēsnieki pastāstīja, ka šeit nedēļas nogalēs esot tik garas rindas, ka nākas gaidīt pusstundu, lai uzpildītu ūdeni. Sevišķi daudz cilvēku esot laikā, kad izžūst akas.

Par Rūcamavota ūdens kvalitāti satiktie ir pārliecināti ne tikai tur veikto analīžu dēļ, bet arī tāpēc, ka to uzturā lietojot jau gadiem. Tikmēr Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC) ReTV saka - par ūdens kvalitāti avotos pilnīgi drošs nevar būt gandrīz nekad. LVĢMC Hidroģeoloģijas nodaļas vadītājs Kristaps Caune: “Arī laikapstākļi ietekmē ūdens kvalitāti, arī pats ūdens sastāvs var mainīties ik dienu. Visbiežāk ir dzirdēts, ka avotu ūdenī konstatē bakteriālo piesārņojumu, tās galvenokārt ir zarnu nūjiņas vai koliformu baktērijas, vīrusi, kas izraisa vēdera infekcijas.”

Avoti Latvijā šobrīd atstāti novārtā tieši kvalitātes uzraudzības ziņā - iedzīvotājam, kurš dodas to padzerties, pašam jāizlemj: ir vai nav lietojams uzturā konkrēta avota ūdens. Kristaps Caune: “Veikt vai neveikt avota ūdenim analīzes, teiksim tā, ir pašvaldību, privātpersonu, apsaimniekotāju brīva izvēle.”

Par to, ka regulējuma avotu ūdeņu monitoringu nav, ReTV pārliecinās arī Cēsu novada pašvaldībā. Tieši pirms pāris nedēļām vietvara pēc savas iniciatīvas veikusi analīzes avotiem pilsētas teritorijā.

Cēsu novada pašvaldības vides speciāliste Inta Ādamsone saka: “Mēs divas reizes gadā veicam analīzes, diemžēl pagaidām tikai pilsētas teritorijā. Avotu analīzes nav iepriecinošas - iedzīvotājiem rekomendējam avota ūdeni lietot piesardzīgi. Avotos ir zarnu nūjiņas. Nav daudz, bet katrā ziņā ir.”

Pašvaldībā ik gadu konstatē gan bakteriālu, gan lauksaimniecības rezultātā radušos piesārņojumu. “Zarnu nūjiņas varētu rasties no dzīvnieku izkārnījumiem. Avotos dzīvo arī vardes, dažādi kukainīši. Tas vis rada avotu fonu,” skaidro Inta Ādamsone.

Savukārt ģeoloģijas centrs dabiskā ūdens stāvokļa mērījumus veic aptuveni 30 avotus Latvijā. “Tie ir avoti ar lielu izplūstošā ūdens daudzumu, iespēja fiziski paņemt ūdens paraugu. Ir bieži tādi avoti, kuros ir sezonalitāte novērojama, piemēram, sausuma laikā avots vairs neeksistē vai arī pietece ir tik maza, ka nevaram paņemt reprezentatīvu paraugu.”

Eksperti atzīst - visdrošāk uzturā būtu lietot ūdeni no centralizētā ūdensvada. Kopumā par saldūdeņu kvalitāti Latvijā Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā saka - tā kvalitātes prasības atbilstot normām. Vienīgi dažkārt vērojama pārmērīga dabisko vielu klātbūtne, piemēram, augsta dzelzs koncentrācija.