"Rail Baltica" trasē Latvijā atklāti 126 potenciāli kultūrvēsturiski objekti

 
©Dmitrijs Suļžics, F64 Photo Agency

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" trasē Latvijā atklāti 126 potenciāli kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti, kas būs jāizvērtē pirms dzelzceļa līnijas būvniecības, šodien žurnālistiem pastāstīja "Rail Baltica" projekta realizētāja Latvijā "Eiropas Dzelzceļa līnijas" (EDzL) pārstāve Ilze Lukstiņa.

Gada laikā divas speciālistu komandas ir veikušas milzīgu darbu, skaidroja Lukstiņa, norādot, ka darbos piedalījās 16 arheologi, četri arhitekti un viens arhitekta palīgs, trīs ģeodēzisti inženieri, divi mākslas vēsturnieki, trīs vēsturnieki un viens tehniskais darbinieks.

Lukstiņa pastāstīja, ka šobrīd priekšā ir ļoti liels darbs sadarbībā ar Nacionālo kultūras pieminekļu pārvaldi, lai visus šos ieteikumus, rekomendācijas un secinājumus izmantotu, projektējot "Rail Baltica" dzelzceļa līniju.

Trases izpēte tikai veikta divās daļās - aptuveni divas trešdaļas no trases pētīja Arhitektoniskās izpētes grupa ar valdes priekšsēdētāju Baibu Eglāju vadībā, un aptuveni vienu trešdaļu - Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūta speciālistu grupa ar vadītāju Valdi Bērziņu.

Dmitrijs Suļžics, F64 Photo Agency

"Izpētes rezultātus mēs ņemsim, liksim kaudzītē un dosim visiem saviem sadarbības partneriem - pirmkārt "RB Rail", kas veiks lielu daļu projektēšanas. Izpildītāji paši sniedz rekomendācijas pieminekļu pārvaldē. Tikko kā būs kādā posmā projektētājs, mēs dodam šos materiālus projektētājam. Projektētājs savukārt dosies pie pieminekļu pārvaldes pēc tehniskajiem noteikumiem," skaidroja Lukstiņa.

Viņa norādīja, ka tajā pašā laikā šie rezultāti tiks formulēti konkrētos nosacījumos, kas ir jāņem vērā un tajā brīdī būs skaidrs, kur un kādas papildu izpētes ir nepieciešamas, kā arī kas ir jāsargā.

"Ir jābūt sadarbībai starp projektētāju un pieminekļu pārvaldi, un varbūt kādā brīdī vēl būs jāizkaujas par to, ko var un ko nevar saglabāt," pauda Lukstiņa.

SIA "Archeo" arheologs Uldis Kalējs un LU Latvijas Vēstures institūta zinātniskais asistents Mārcis Kalniņš, kuri darbojās pētnieku grupās, uzsvēra, ka sākot veikt "Rail Baltica" būvdarbus noteikti nepieciešama arheologa uzraudzība, jo pašreiz trases teritorijā veikti zondēšanas darbi, kas ne vienmēr ļauj noskaidrot visas arheoloģiskās vērtības. Tāpat abi arhitekti norādīja, ka pirms dzelzceļa trases būvniecības tās ir jāapseko sapieriem, jo daudzviet ir saglabājušies ne tikai ierakumi, bet arī munīcija, daļa no tās nesprāgusi.

Kalējs, kas darbojās Eglājas pētnieku grupā, pastāstīja, ka no septiņiem trases posmiem izpēte veikta piecos kopumā aptuveni 177 kilometru garumā, savukārt pārējos divos izpēti veica LU Vēstures institūta pētnieki.

Kopumā abas izpētes grupas veica 5653 zondējumus ar rokas zondi, 21 skatrakumus, piecās upēs tika veikta zemūdens objektu apzināšana, sešu lielu objektu detalizēta trīsdimensionālā skenēšana. Turklāt tika uzņemtais vairāk nekā 2300 ortofotogrāfijas

Kalējs pastāstīja, ka arheoloģiskā izpēte būtu jāveic Sakaiņu pilskalnā, kurā konstatēts kultūrslānis. No jaunatklātajiem objektiem viņš minēja akmeņu krāvumu rindas, kuras gan vēl nav izskaidrotas, bet varētu būs saistāmas ar senu lauksaimniecību, iespējams pat Vidējā dzelzs laikmetā. Savukārt no jaunākiem objektiem Kalējs pieminēja 127 kokogļu dedzināšanas uzkalniņus, kas ir svarīgs industriālā mantojuma objekts un attiecas uz 16.-19.gadsimtu.

Tāpat atklātas daudz militārās nozīmes izbūves - ierakumi un zemnīcas. No tām dažviet ierakumi ir ļoti labi saglabājušies.

Savukārt Kalniņš, kurš darbojās Bērziņa vadītajā pētnieku grupā, pastāstīja, ka nosacīti izdevās atrast iespējamas pēdas no Akmens laikmeta apmetnes netālu no Ķekavas.

Tāpat viņš pastāstīja, ka gandrīz pie pašas Igaunijas robežas ir atrasts akmeņu grupējums, kas būtu pētāms, jo iespējams tas ir apbedījums, iespējams, paliekas no senām lauksaimniecības darbībām. Tāpat LU pētnieki rekomendēs veikt padziļinātu izpēti Salacas upes krastā, kur apbūve bijusi jau Zviedru laikos un izpētes gaitā atrasti daudz interesanti priekšmeti

Industriālā mantojuma fonda valdes priekšsēdētājs Andris Biedriņš pastāstīja, ka tika veikta industriālo kultūrvēsturisko objektu apzināšana Rīgā un Pierīgā.

Daļa industriālo objektu ir apkārt topošajai "Rail Baltica" trasei, kuri noteikti tiks saglabāti - tie ir ūdenstorņi, gāzes fabrika, nostiprinājumi no Dzelzs tilta un citi. Savukārt tieši skarti tiks objekti Rīgas dzelzceļa mezglā - apsekots un izvērtēts Dzirnavu ielas viadukts, slepenie objekti, Gogoļa ielas viadukts, pārvads pie Centrāltirgus un dzelzceļa tilts.

Kā interesantāko Biedriņš minēja "Slepeno objektu Nr.100", kas ir Dzelzceļa pārvaldes bumbu patversme, kas būvēta 1956.-1958.gadā reizē ar Rīgas dzelzceļa staciju. Tajā ieeja ir no dzelzceļa administrācijas ēkas caur gariem gaiteņiem zem autostāvvietas. Biedriņš pauda, ka nozīmīgi būtu mēģināt atrast veidu objekta saglabāšanai un izmantošanai.

Biedriņš norādīja, ka pēc izpētes ieteiktu saglabāt Acones dzelzceļa stacijas pasažieru ēku, tiltu pār Mazo Juglu, "Slepeno objektu Nr.100", dzelzceļa viaduktu pār Gogoļa ielu, Torņkalna stacijas apbūvi un viaduktus pār dzelzceļu Torņkalna un Altonavas ielā.

Izpētes laikā tika veikta arī ekolāzerskenēšana Torņkalna stacijā, Altonavas un Torņkalna ielu pārvados, Gogoļa ielas pārvadā, uz tilta pār mazo Juglu un Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā.

SIA "Merko" ekolāzerskenēšanas vadītājs Kristaps Kļava pastāstīja, ka veicot trīsdimensiju lāzerskenēšanu iespējams iegūt digitālu objekta attēlu tā reālajos izmēros, tātad iegūto materiālu vēlāk var izmantot projektēšanas darbos. Piemēram, ja Torņkalna stacijas ēku izlems pārvietot, tad būs uzskatām materiāls, lai ēku varētu pārvietot, renovēt un saglabāt nākotnei.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.