Pētījumā atklāti jauni fakti par Rīgas jūras līci

 
©Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Pētījumā konstatēts, ka gada laikā Rīgas jūras līcī ieplūst aptuveni 67 000 tonnu slāpekļa, kura piesārņojums izraisa ūdenstilpju aizaugšanu un pazemina ekoloģisko kvalitāti gan iekšzemes ūdeņos, gan arī Baltijas jūrā, informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) pārstāvis Oskars Vizbulis.

Aprēķināts slāpekļa daudzums nacionālajā līmenī, ko veido ieejošās un izejošās slāpekļa plūsmas, kas ir attiecīgi 543 kilotonnas un 489 kilotonnas slāpekļa gadā. Lielākā slāpekļa plūsma ir Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā ar upēm nestā slāpekļa notece.

Upes ik gadu jūrā ienes vidēji 67,6 kilotonnas slāpekļa. Šis apjoms veido 89% no slāpekļa kopējā daudzuma, kas no iekšzemes ūdens objektiem nokļūst jūrā.

Pētījuma rezultāti liecina, ka lielāko slāpekļa daudzumu - 45% jeb aptuveni 33,8 kilotonnas slāpekļa uz hidrosfēru rada pārrobežu piesārņojums, kas plūst no Krievijas, Baltkrievijas caur Daugavu un no Lietuvas caur Lielupi, Ventu un Bārtu Savukārt Latvijas lauksaimniecības sektora radītā slodze ir apmēram 25,8 kilotonnas gadā jeb 34% no kopējās slodzes hidrosfērai. Noteces no mežiem un mitrājiem rada 14,3 kilotonnas slāpekļa gadā jeb 19% no kopējā apjoma. Pārējie sektori rada atlikušos 2% slāpekļa piesārņojuma.

Pētījumā gūtie rezultāti tiks izmantoti, lai veidotu tiešsaistes rīku, ar ko būs iespējams skaitliski novērtēt gan ieplūstošās, gan izplūstošās slāpekļa plūsmas, kas hidrosfēru saista ar dažādiem tautsaimniecības sektoriem. LVĢMC Iekšzemes ūdeņu nodaļas vecākā eksperte Ilga Kolāte skaidroja, ka, izmantojot rīku, lietotāji varēs ievadīt datus interesējošajai teritorijai, piemēram, platību, lopu skaitu, veiktos ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumus.

"Projektā iegūtā informācija palīdz izvērtēt, kuros sektoros būtu jāsamazina slāpekļa aprite vai tā nonākšana vidē, lai sasniegtu nepieciešamo slodžu samazinājumu uz Baltijas jūru, kā arī uzlabotu iekšzemes ūdeņu kvalitāti. Tāpat pētījuma rezultāti norāda uz nepieciešamību veikt papildus nacionāla mēroga pētījumus valstij specifisku aktivitāšu datu ieguvei un slāpekļa plūsmu aprēķinu precizēšanai," norādīja Kokorīte.

Pētījums veikts ar Igaunijas un Latvijas pārrobežu sadarbības projekta "Gurinimas" atbalstu.