Latvija un Liepāja cenšas tikt vaļā no nelaimju apvītā zīmola Liepājas metalurgs.
Savu reālo darbību jau sen pārsaukušā uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs īpašumi ir juridiskā nozīmē sadalīti kā atsevišķu izsoļu objekti. Pats pievilcīgākais īpašums izrādījusies velmētava jeb cehs, kurā īsākus un resnākus metāla stieņus var izstiept daudz garākos, bet tievākos stieņos, kādus liek par armatūru dzelzsbetonā. Šādas stiepšanas iekārtas par 1,9 miljoniem eiro šā gada martā nopirka Austrijā reģistrēta firma Smart Stahl GmbH, bet ēkas, kurā šīs iekārtas atrodas, tika piedāvātas atsevišķā izsolē un pārdotas citam pircējam. Uzņēmuma tagadējā administratore Vita Dika Neatkarīgajai apliecināja, ka par iekārtām nauda saņemta un visas formalitātes īpašuma atdošanai jaunajam īpašniekam nokārtotas, bet ēkas izsoles rezultāti vēl jāapstiprina tiesā. Otrais pircējs it kā neesot saistīts ar pirmo, ja vien būtu zināms, kas tad ir pirmais. Pēc dažādu valstu uzņēmumu reģistru datiem varēja izsekot, ka Smart Stahl GmbH ir pastkastīte jeb, kā tagad saka, čaula, kuras kodols esot Kiprā reģistrētā kompānija Segoa Ventures Limited, bet tā savukārt pati kalpo par čaulu Volgogradas metalurģijas kombinātam Sarkanais oktobris un tā īpašniekam Dmitrijam Gerasimenko. Līdz šim pircēju pārstāvji Liepājā neesot rādījušies, tāpēc Latvijā neviens vismaz oficiāli nezina, kam un kāpēc ievajadzējušās sensenos padomju laikos ražotās velmētavas iekārtas.
No pārdesmit izsolēm veiksmīgi noslēgušās tikai pāris izsoles.
Zemes gabalu 14 332 kvadrātmetru platībā ar astoņām ēkām par 243 000 eiro ir nopirkusi Liepājas pašvaldība ar mērķi ēku vietā uzbūvēt satiksmes pārvadu.
Dažādās izsoļu norises stadijās piedāvāto objektu ir daudz, bet to cena katram atsevišķi un visiem kopā ir niecīga attiecībā pret aptuveni 100 miljoniem eiro, kas būtu jāsavāc, lai nosegtu KVV Liepājas metalurga atstātos parādus.
Pieteikšanās termiņš uz kārtējo izsoļu laidienu ir jūnija beigas, bet grūti iedomāties tādus pircējus, kuri būtu ar mieru nopirkt vienu rūpnīcas korpusu, nezinot to, kas un kāpēc varētu nopirkt blakus esošos korpusus - kāda ap tiem būs transporta līdzekļu un cilvēku plūsma, kāds tur būs troksnis, smakas utt. V. Dika atzīst, ka potenciālie pircēji šo situāciju saprot. Viņu papildu izdevumi ir ierēķināti izsoļu zemajās sākumcenās un iespējās maksāt vēl mazāk, jo tagadējās izsoles notiks ar lejupejošu soli.
KVV Liepājas metalurga teritorija ir sadalīta ar Brīvības ielu: vienā pusē administratīvās ēkas, velmētava u.c. korpusi, otrā - metālkausēšanas krāsns. Vadoties no šāda dalījuma, uzņēmuma īpašumi ir sadalīti starp tā nodrošinātajiem kreditoriem. Daudzie korpusi ieķīlāti bankai Citadele, bet krāsns, kuras bilances vērtība lielāka par visa pārējā uzņēmuma vērtību - Latvijas valstij.
Citadeles problēmas V. Dikas vietā uzņēmusies risināt Ekonomikas ministrija, bet banka uz to raugās bez entuziasma. Proti, Ekonomikas ministrija vismaz stāsta, ka uzrunājot visvisādus starpniekus (tagad tādus sauc par konsultantiem), lai tie pierunā varbūt Google, varbūt Facebook u.tml. nopirkt Liepājas metalurga kapitālās būves izmantošanai par datu centra ēkām. «Ļoti optimistisks, bet tikpat reāls kā investoru solījumi iegādāties Metalurgu un atjaunot ražošanu,» par šādu plānu saka Citadeles valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.
Metālkausēšanas krāsni nevar izmantot citādi kā krāsni. Vēl mazliet iepriekš Ekonomikas ministrija un jo īpaši ministrs Arvils Ašeradens dižojās ar G. Beļavska atgādinātajiem solījumiem. Tagad to pašu daudz pieticīgākā toņkārtā sola Privatizācijas aģentūra, kurai uzdots uzturēt prasījumu pret bezcerīgo kreditoru KVV Liepājas metalurgs.