Ventspils osta bija, ir un būs

Gadsimtiem ilgi Ventspilī ir bijusi osta, kas ir centrs, ap ko veidojusies pilsēta. Osta nav atdalāma no pilsētas, tāpat kā pilsētu nevar atdalīt no ostas. Kāda izskatās Ventspils osta un pilsēta šodien, kāda ir tās nākotne, jautājām Ventspils brīvostas pārvaldniekam Imantam Sarmulim.

- No malas skatoties, Ventspils brīvosta pēdējos gados vairāk ir attīstījusi rūpniecības teritorijas, it kā otrā plānā atstājot kravu pārkraušanu un visu ostas darbību. Vai tā ir sakritība vai likumsakarība, kas pamatota ar ostas darbības stratēģiju?

- Jau pirms daudziem gadiem pašvaldība un ostas pārvalde stratēģiski nolēma, ka tā strādās trīs pamatvirzienos: saglabās esošās ostas pozīcijas lejamkravu un beramkravu apstrādē; piesaistīs ostai jaunus darbības veidus un pakalpojumus, kā arī attīstīs ražošanas uzņēmumus brīvostas teritorijā. Tas ir ierakstīts gan Latvijas ostu attīstības programmā, gan Ventspils brīvostas likumā. Tādējādi esošā situācija nav uzskatāma par kaut ko ārkārtēju, bet gan loģisku un tālredzīgu soli. Ostas rūpnieciskās teritorijas attīstība nav arī nekāds jaunums - tā strādā virkne lielo ostu Eiropā un pasaulē.

KOPŠ DIVTŪKSTOŠO GADU SĀKUMA Ventspils brīvostas pārvalde ostas attīstībā ir ieguldījusi jau 130 miljonus eiro. / Publicitātes foto

- Pēdējos gados Latvijas ostās vērojams kravu apgrozījuma kritums. Vai ir pamats bažām, ka apjomi kritīsies vēl vairāk un osta paliks bez kuģiem un termināļiem?

- Jau 90. gadu beigās Krievija atklāti runāja par plāniem attīstīt savas ostas. Krievijas Federācijas valsts programma transporta attīstībai nosaka uzdevumu virzīt Krievijas kravu plūsmu uz savām ostām gan no Baltijas, gan Ukrainas, atstājot kaimiņvalstu ostām ne vairāk kā 5% kravu apgrozījuma. Zinot šo faktu, Ventspils dome un brīvostas pārvalde savlaicīgi pieņēma lēmumu diversificēt ostas darbību - strādāt pie esošo lejamkravu un beramkravu apjoma saglabāšanas, meklēt jaunas kravas un attīstīt industrializāciju. Protams, ir vitāli svarīgi sadarboties ar Krieviju kā kravu izcelsmes un tranzīta valsti. Mēs ceram, ka Krievijas kravas mūsu ostā saglabāsies pēc iespējas lielākā apjomā, paralēli strādājot arī pie citu kravu piesaistes. Kā labu piemēru varu minēt prāmju operatora Stena Line veiksmes stāstu, kad praktiski no nulles čakla darba rezultātā izdevās attīstīt prāmju satiksmi Ventspils ostā, izbūvējot modernu un funkcionālu infrastruktūru, lai varētu apkalpot ro-ro kravu un pasažieru pārvadājumus. Jau tagad esam ro-ro kravu līderi starp Latvijas ostām, 2016. gadā sasniedzot divus miljonus tonnu. Darbs notiek bez apstājas, un osta atrodas nepārtrauktā attīstībā. Brīvostas pārvaldes darba rezultātā Ventspils ir izveidota par modernāko ostu Latvijā un vienu no modernākajām Baltijas jūrā. Es varu apgalvot, ka Ventspils osta bija, ir un būs. Kamēr vien kāds ražo un kāds, kurš pērk, bez ostām un jūras pārvadājumiem neiztikt, tāpēc Ventspils ostā darbs atradīsies vienmēr.

- Vai Ventspils brīvostas pārvaldes rīcībā ir kādi instrumenti, lai veicinātu kravu apjoma pieaugumu?

- Ventspils brīvostas pārvalde nekad nevienu tonnu nav pārkrāvusi un nepārkraus. Mēs neslēdzam līgumus ar kravu īpašniekiem, nestrādājam kā pārvadātāji. Taču, lai veicinātu ostas termināļu darbu kravu pārkraušanā, Ventspils brīvostas pārvalde strādā trīs virzienos.

Pirmkārt, nodrošina ostas infrastruktūru - kuģošanas kanālu dziļumu, hidrobūves, pievedceļus, kraušanas laukumus -, lai uzņēmumiem šeit būtu ideāli piemēroti apstākļi darbam. Mūsu pārziņā ir arī ostas dienesti, tostarp loči, kuģu satiksmes vadība, ostas kontrole, piesārņoto ūdeņu savākšana un citi pakalpojumi, ko augsti profesionālā līmenī nodrošinām 24 stundu režīmā. Kopš 2001. gada dažādos infrastruktūras sakārtošanas, būvniecības darbos Ventspils brīvostas pārvalde ieguldījusi aptuveni 130 miljonus eiro. Daļu no šiem līdzekļiem izdevies piesaistīt no Eiropas Savienības (ES) fondiem. Tas arī ir prasījis papildu darbu, bet vienlaikus ļāvis saimniekot maksimāli efektīvi un nepaaugstināt ostu maksas.

Otrs virziens, kurā aktīvi darbojamies, ir Ventspils ostas reklamēšana - mēs neesam tiesīgi runāt ar kravu īpašniekiem par konkrētiem piedāvājumiem Ventspilī vai konkrētām cenām, tā būtu iejaukšanās privāto uzņēmumu darbībā. Tas, ko mēs varam darīt un darām - reklamējam savu ostu kā lielisku vietu visu veidu kravu pārkraušanai. Šis darbs norit nepārtraukti. Ventspils brīvostas pārvalde piedalās visos lielākajos transporta un loģistikas nozares pasākumos, to skaitā izstādēs mūs interesējošajos tirgos. Termināļiem ir iespēja braukt līdzi uz šiem pasākumiem un izmantot Ventspils brīvostas platformu, kurā darboties ar potenciālajiem klientiem, netērējot papildu līdzekļus par stenda iekārtojumu.

Trešā lieta - brīvostas pārvalde attīsta ostas teritoriju, lai jaunie projekti pozitīvi ietekmētu arī kravu apgrozījumu ostā. Tiek būvētas jaunas ražotnes, kas nozīmē arī jaunas darba vietas, papildu ieņēmumus budžetā un papildu kravas. Jā, protams, apjoms nav tik liels kā tranzīts no Krievijas, bet tas pakāpeniski palielinās, un tā ir ļoti laba tendence. Visi min, ka Klaipēdas osta palielina kravu apgrozījumu, bet reti kurš zina, ka Krievijas kravu Klaipēdas ostā ir tikai 3%, kamēr Ventspilī tās veido lielāko daļu visa apjoma. Klaipēdas ostas kravas ir nevis tranzīts, bet vietējās kravas. Jo vairāk Latvijā tiks attīstīta eksportspējīga rūpniecība, jo vairāk darba būs arī mūsu ostām.

Foto: Oskars JŪRA

- Vai ieņēmumi no rūpniecības ir pietiekami lieli, salīdzinot ar ieņēmumiem no ostas pamatdarbības? Varbūt tomēr brīvostas pārvaldei jāakcentē ostas pamatdarbības virziens, otrā plānā atstājot rūpniecību?

- Iespējams, tāpēc, ka no pašvaldības un ostas pārvaldes puses publiskajā telpā pašlaik vairāk tiek runāts par rūpniecības nozari un mazāk par ostas pamatdarbību, ir radies priekšstats, ka kravu piesaistei un ostas infrastruktūrai vairs netiek veltīta pienācīgā uzmanība. Tomēr lielākās investīcijas līdz šim un arī turpmāk tiks ieguldītas tieši ostā un tās attīstībā. Kopš divtūkstošo gadu sākuma Ventspils brīvostas pārvalde rūpniecības attīstībai, tajā skaitā būvējot ražošanas ēkas, ir ieguldījusi 37 miljonus, savukārt ostas attīstībā 130 miljonus eiro. Nākamajā plānošanas periodā, tas ir, līdz 2021. gadam, rūpniecībā plānots ieguldīt 12 miljonus eiro, bet ostas infrastruktūrā - apmēram 37 miljonus eiro. Redzot šos skaitļus, es domāju, ka uzsvari ir skaidri redzami.

Bet, domājot par ostas attīstību, ne mirkli nedrīkst aizmirst par to, kas ir svarīgi iedzīvotājiem. Un tas ir darbs. Ventspils pašvaldības lēmumu pirms 15 gadiem sākt attīstīt rūpniecību pamatoti var uzskatīt par vienu no gudrākajiem lēmumiem. Lai iedzīvotāji pašvaldībā varētu saņemt visus pakalpojumus, ir svarīgi, cik daudz ventspilnieku strādā pilsētas uzņēmumos, nodrošinot ienākumus sev un arī ieņēmumus pašvaldības budžetā. Piebildīšu, ka 37 miljoni, ko Ventspils brīvostas pārvalde ieguldījusi rūpniecībā, ir radījuši 1400 jaunu darba vietu Ventspilī. Savukārt ostā strādājošie privātie termināļi kopš 2002. gada samazinājuši darbinieku skaitu par vairāk nekā tūkstoti. Ja vērtējam ieguldījumu efektivitāti no šāda viedokļa, ir skaidri redzams, ka ieguldījumi rūpniecībā atmaksājas. Aivars Lembergs šobrīd valdībai ir iesniedzis programmu rūpniecības attīstībai, aicinot piešķirt vairāk līdzekļu no valsts šīs jomas attīstībai. Būtu ļoti vēlams, lai šī programma atrastu dzirdīgas ausis un Latvijas iedzīvotājiem būtu iespēja strādāt Latvijā. Ventspils piemērs rāda, ka tas ir pareizais virziens.

- Jūs jau pieminējāt plānoto investīciju apjomu plānošanas periodam līdz 2021. gadam. Kādiem mērķiem tās ir paredzētas?

- Piesaistot ES fondus, plānoti apjomīgi hidrobūvju remonti, no kuriem redzamākais būs abu molu rekonstrukcijas projekts, kā arī pievedceļu ostas termināļiem rekonstrukcija. Vienlaikus vērtējam termināļu attīstības plānus un iesaistāmies to īstenošanā, piemēram, universālajam terminālim ir nepieciešami papildu kraušanas laukumi, kā arī jāsakārto dzelzceļa pievadu sistēma, kas uzlabos šī termināļa kravu apstrādes iespējas. Ražošanas industrijai esam sākuši attīstīt līdz šim neizmantoto teritoriju Talsu ielā 200. Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā drīzumā būvēsim vēl divas rūpnīcas, kurām jau ir sameklēti nomnieki. Tuvākajā laikā jaunu ražotni paredzēts uzbūvēt arī Ganību ielā līdzās jau tur esošajām Malmar un Bucher ēkām.