Slampe nav cilvēku pamests nostūris, pat ja pirmajā brīdī dīvains šķiet uzņēmēju paziņojums, ka viņi ieguldījuši 150 tūkstošus eiro veikala ierīkošanai bijušajā bērnudārzā.
Bērnudārza likvidācija vienlaikus ir sekas un cēlonis apdzīvotas vietas kļūšanai par mazapdzīvotu un galu galā neapdzīvotu vietu. Nav jāgaida daudzi gadu desmiti no šāda procesa sākuma līdz beigām. Veikalnieku interese par šādām vietām zūd daudz ātrāk, līdz ar pircēju maksātspējīgāko daļu, kas caurmērā sakrīt ar pirmsskolas un skolas gadu vecumā esošu bērnu vecākiem. Vai Slampē vēl ir šādi cilvēki?
Atbilde izrādās pietiekami optimistiska, ja salīdzina Slampi ar daudzām citām vietām Latvijā. Centrālā statistikas pārvalde liecina, ka šā gada sākumā Slampes pagastā pavisam dzīvojuši 1746 cilvēki. Iedzīvotāju skaits pēdējos gados tur sarūk, bet tikai par pārdesmit cilvēkiem gadā.
Bijušais Slampes un Džūkstes pagastu pārvaldnieks Visvaldis Girgensons Neatkarīgajai pastāstīja, ka Slampe bez bērnudārza nav palikusi. Jā, bērnu skaits gan ir divreiz mazāks nekā dzimstības ziedu laikos. Bijis tā, ka bērnudārzs četrām bērnu grupām ar 80 audzēkņiem Slampē uzcelts jau pagājušā gadsimta 60. gados, bet vēlāk nav spējis uzņemt visus bērnus, cik būtu vajadzējis. Pa to laiku valsts lauksaimniecības uzņēmums Zemgale nonācis paraugsaimniecības statusā, ticis pie papildu naudas un varējis būvēt padomju laika arhitektūras brīnumus gan bērnudārzam, gan vidusskolai. Tādējādi līdzās pirmajam bērnudārzam parādījies otrais ar tikpat lielu ietilpību. Līdz ar padomju laiku beigām bērnu skaits sarucis un atlikušā pieprasījuma apmierināšanai pieticis ar vienu ēku. Kamēr bērnu skaits rucis, Zemgale likvidēta pavisam. Tādā brīdī pašvaldība atpirkusi no tās tikai jauno bērnudārza ēku, kurā bērnudārzs joprojām strādā. Vecā ēka privatizēta un ilgus gadus palikusi neizmantota. Kādu laiku tur darbojies saimniecības preču veikals, pa reizei tā piedāvāta atpirkšanai pašvaldībai, kurai nav bijis ne naudas, ne arī mērķa pirkt sliktā stāvoklī nonākušo ēku bērnudārza atjaunošanai vai kam citam. Tomēr 60. gadu būve neapsaimniekotā stāvoklī noturējusies ilgus gadus un sagaidījusi glābiņu, ko nesusi preču zīme top!
Arī top! veikalu apmeklētājiem nav obligāti zināt, ka šos veikalus neapsaimnieko viena firma, bet divdesmit dažādu firmu apvienība, kas sadalījusi īpašumtiesības uz 260 pārtikas veikaliem visā Latvijā. Ap Tukumu šo zīmi apsaimnieko SIA Dekšņi. Šajā apkārtnē Dekšņiem ir seši veikali un kafejnīca, viens veikls ir arī Rīgā. Firmas.lv datu bāze liecina, ka uzņēmums darbojas ļoti sekmīgi. Pērn tas apgrozījis 12,6 miljonus eiro un nopelnījis 430 tūkstošus eiro. Strādājuši šajā uzņēmumā 219 cilvēki. No jauna atvērtajā veikalā Slampē ir seši darbinieki. Dekšņi ir pilnīgs vietējais uzņēmums, kurus sadalījuši Pelči un Fogeļi.
Jaunā veikala problēma nav atrašanās tur, kur neviens nedzīvo, bet atrašanās tur, kur divi līdzīga sortimenta veikali jau priekšā un apkārtējo iedzīvotāju vajadzības daudzmaz apmierinātas. Tagad Slampē klāt nākušas tirdzniecības telpas 200 kvadrātmetru platībā. V. Girgensons saredz trīs jaunā veikala priekšrocības. Pirmkārt, tas ir kaut soli tuvāk daudzstāvu dzīvojamām ēkām nekā pārējie veikali. Otrkārt, labiekārtotā apkārtne ļauj veikalam ērti piebraukt. Treškārt, tiek solīta arī frizētavas un aptiekas atvēršana tajā pašā ēkā, kas ļaus cilvēkiem taupīt soļus un saņemt vairākus pakalpojumus vienā vietā. Veikala saimnieku versijā jaunā veikala konkurētspējas pamatā būšot plašais svaigās gaļas sortimenta piedāvājums un pašu, t.i., Dekšņu kafejnīcā ražotā konditoreja un kulinārija.