Pilsētas mēre sašutusi par būvniecības kvalitāti; nonāk pie skumja secinājuma

© Kaspars Krafts, F64 Photo Agency

Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica savā Facebook dalījusies ar pārdomām par būvniecības kvalitāti Latvija. Viņa nonākusi pie secinājuma, ka kaut kvalitāti garantē kāds sertifikāts, patiesībā šai kvalitātei var nemaz neatbilst.

Carnikavas mēre savā Facebook raksta:

"Kad būvniecības nozares pārstāvji man apgalvoja, ka liela daļa Latvijā ieklātā bruģa ir nekvalitatīva un neatbilst mūsu valstī noteiktajiem standartiem, neticēju. Tomēr pēc vairākkārtējām pārbaudēm dažādās laboratorijās par to pārliecinājāmies arī mēs.


Kā ieplānots vairākām Carnikavas ietvēm tika nomainīts bruģis, un pēc ieklāšanas nolēmām pārbaudīt tā kvalitāti.

Atbilstoši procedūrai noņēmām 3 vienādus jau ieklātā bruģa paraugus (katrā 8 bruģakmeņi) un aizzīmogojām - viens mums (pašvaldībai), otrs būvuzraugam, trešais būvniekam.

Pirmo paraugu testēšanai iesniedzām RTU Būvmateriālu laboratorijā. Liels bija pārsteigums, kad saņēmām rezultātus - no 8 bruģakmeņiem neviens neatbilst standartam!

Par to informējām būvnieku. Viņa pienākums bija nogādāt testēšanai uz citām laboratorijām pārējos divus paraugus. Šo testu rezultāti izrādījās pārsteidzoši labi - bruģa stiprība bija par 25% labāka nekā pirmajam paraugam.

Radās jautājums - kā var būt tik atšķirīgi rezultāti, pārbaudot vienādus paraugus? Atbilde - vai nu paraugi samainīti, tests vispār nav taisīts vai arī noticis brīnums.

Nolēmām uztaisīt vēl vienu testu. Bet šoreiz paraugus no jau ieklātā bruģakmens noņēmām ar vislielāko kontroli, neatstājot tos bez uzmanības NE SEKUNDI.
Visi trīs paraugi bija tikai mūsu rokās, paši tos aizvedām uz dažādām akreditētām laboratorijām Igaunijā un Lietuvā, nenorādot bruģa ražotāju, lai maksimāli norobežotos no visa, kas varētu ietekmēt testa rezultātus.
Rezultāti apstiprināja mūsu aizdomas - bruģa kvalitāte ir slikta un neatbilst standartam.

Kādi ir secinājumi? Mums ir aizdomas par iespējamu korupciju, būvniecības sistēmas kroplumu. Arī to, ka Latvijā, piedaloties būvniecības iepirkumos, var uzvarēt tikai ar zemāko cenu, un, lai to sasniegtu, kā saka, visi līdzekļi labi. Pat, ja tie rada tādas sekas kā Zolitūdes gadījumā. Lētākā cena diemžēl bieži nozīmē - nekvalitatīvi materiāli, nepamatota resursu taupīšana, dempinga cenas utt.

Jāsecina, ka tā ir gadiem atstrādāta sistēma, un diemžēl valdība ar saviem lēmumiem to ir tikai veicinājusi. Šoreiz tas bija tikai bruģis, bet, kas atklātos Latvijā kopumā, ja sāktu pārbaudīt arī citus būvmateriālus dažādos, piemēram, pēdējo 10 gadu laikā uzbūvētos objektos?

Pašvaldību vadītāji, iesaku arī jums pārbaudīt jau ieklātā bruģa kvalitāti! Mēs šobrīd jau esam vienojušies ar būvnieku par neatbilstošā bruģa nomaiņu," norāda D. Jurēvica.

Svarīgākais