Ūdens līmenis upēs turpina paaugstināties; pagaidām plūdi nav gaidāmi

Jau pagājušajā nedēļā mainīgo laikapstākļu dēļ vairākas Latvijas upēs paaugstinājās ūdens līmenis.

Daugavā ūdens līmenis pakāpeniski paaugstinājās kopš 20. februāra, straujākas izmaiņas notika 22.-23. februārī. Aizvadītajā diennaktī ūdens līmenis turpināja paaugstināties posmos Zapadnaja Dvina-Polocka par 1-100 cm un Daugavpils-Jēkabpils par 4-17 cm, savukārt ūdens līmenis posmā Verhņedvinska-Krāslava pazeminājās par 10-13 cm. Kopš 20.-22. februāra posmā Daugavpils-Jēkabpils ūdens līmenis ir paaugstinājies par 72-126 cm, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Pārsniegts palieņu applūšanas līmenis saglabājas Aiviekstē pie Lubānas un Aiviekstes HES, Daugavā pie Zeļķiem un Lielupē pie Mežotnes.

Daugavā un tās pietekās, kā arī citās Latvijas upēs joprojām saglabājas ledus sega, vietām tā ir nepilna un ar lāsmeņiem, sniega kušanas ūdeņu pieplūdes dēļ novērotas arī piekrastes vaļumjoslas (1. attēls). Gaujas un Lielupes baseinos ledus kūst uz vietas. Lielupē pie Mežotnes ledus sastrēgums lejpus novērojumu stacijas. Ogrē pie Lielpečiem ledus sablīvējums augšpus novērojumu stacijas. Ventā pie Kuldīgas brīvs.

Tuvākajās dienās gaidāms, ka Daugavā ūdens līmenis turpinās paaugstināties. Kurzemes un Zemgales upēs gaidāma ūdens līmeņa pazemināšanās, bet Gaujas baseinā ūdens līmenis paaugstināsies sniega kušanas ūdeņu pieplūdes dēļ. Gaisam kļūstot siltākam upju posmos ar nestabilu ledus segu iespējama ledus sakustēšanās.

Pavasara palu maksimālie ūdens līmeņi un caurplūdumi lielā mērā būs atkarīgi no pavasara procesa attīstības straujuma un nokrišņu daudzuma februāra beigās un martā. Pavasara palu upju notece šogad gaidāma ap normu, jo sniega krājumi upju baseinos ir nelieli. Tomēr Daugavā ledus iešanas laikā ledus sastrēgumi var veidoties Līksnas-Nīcgales posmā, pie Jersikas un Jēkabpils-Pļaviņu posmā, kā rezultātā var strauji paaugstināties ūdens līmenis.