Lestenes dievnams aicina novērtēt atgūtās vērtības

Apmēram 15 gadu Lestenes evaņģēliski luteriskā draudze atjauno dievnamu, un nu jau uz vietas var nojaust, cik grezns bijis baznīcas interjers. Izglābtās un daļēji restaurētās Lestenes baznīcas iekārtas tika glabātas Rundāles pils muzejā daudzus gadu desmitus.

Šogad augustā dievnamā atgriezies altāris un restaurētā baroka stila kancele. Lai sakrālajai celtnei atdotu visu kādreizējo godību, darāmā daudz un vajadzību arī. Draudzes priekšniece Inguna Kokina par termiņiem nerunā, un kālab gan? Prieks ir par katru vēsturisko un atjaunoto interjera elementu, kas ieņem tam paredzēto vietu. Altāra saglabātā daļa baznīcā atgriezusies tikai pēc 50 gadiem.

Paši lestenieki teicienu Ak, svētā Lestene! nelietojot. Pirms pāris gadiem Latvijas Banka izlaida zelta monētu Ak, svētā Lestene! - veltījumu Lestenes dievnamam. Vienlaikus tas bija un ir aicinājums ziedot Latvijas skaistākajai baznīcai, ko izpostīja cilvēki, nevis laika zobs.

Kā radies nu jau folklorizējies teiciens? Pagaidām izteiciena izcelšanās vaininieces vēl nav. Tās ir ērģeles. Tās bija vienas no lielākajām Eiropā, bet ērģeļu prospekts bija tik iespaidīgs un neparasts (to atsevišķas figūras bija veidotas kustīgas), ka dievlūdzēji, šo majestātisko skaistumu uzlūkojot, krituši ceļos un saukuši: «Ak, svētā Lestene!» Ērģeļu prospekts bija tēlnieka Nikolasa Sēfrensa Jaunākā gulbja dziesma - pēdējais krāšņais un bagātīgi zeltītais darbs. Viņš mira 1710. gada lielajā mērī.

I. Kokina prot uzburt stāstu gandrīz par katru kokā griezto figūru. To no apakšas pat nevar pamanīt, bet katram altāra augstākajā vietā novietotajam tēlam ir izdreijāta pat auss gliemežnīca, pirkstu nadziņi, un šķiet, ka teju sāks plīvot vēja papūsta kleitiņa.

Viņa izsaka savas domas par to, kāpēc luterāņu dievnams veidots tik grezns. Baznīca būvēta pirms vairākiem simtiem gadu, kad bija ļoti maz cilvēku, kuri varēja izbraukt ārpus dzimtās vietas. «Kā tādā informācijas izolācijā lai vēlas ko skaistu, ja cilvēks neko skaistu nav redzējis?» jautā I. Kokina. Muižkungi centās svešās zemēs redzēto ieviest savos īpašumos. «Cilvēki, nākot uz baznīcu, redzēja, ka var būt kas vairāk nekā viņa nokvēpusī būdiņa. Tajos laikos bērniem zemnieki lika kungu vārdus - bija Fridrihi, Kārļi. Tātad vēroja, kas notiek apkārt, nebija tā, ka zemnieki nenovērtēja skaisto. Un baznīca deva iespēju redzēt, ka var būt citādi,» pieļauj draudzes priekšniece.

Līdz šim baznīcā veikti darbi, kuri nebija tik pamanāmi. Vajadzēja nostiprināt sienas, atjaunot grīdas, logus - tikai pēc tam telpā atgriezās kancele un altāris.

Tagad arī ziedotājiem varētu būt lielāks āķis lūpā - redzot greznos kokgriezumus, gribas ieraudzīt baroka interjeru pilnībā atjaunotu. Ziedojumi dievnama atjaunošanai tiek vākti, pateicoties Lestenes baznīcas atjaunošanas fondam. Fonda valdes locekle Sabīne Branta noteic, ka, piemēram, līdzekļi no strīdus sabiedrībā izraisījušajām deputātu kvotām - 20 000 eiro - ir bijusi tikai sestā daļa no altāra atjaunošanai nepieciešamās summas.

Jāatjauno ne tikai interjers, bet arī dievnama ēka. Kara laikā tā ir ložu sacaurumota, caurumi sienās nav aizlāpīti. Pagaidām tā ir tikai iecere, bet vienu sienu varētu atstāt tādu, kāda tā ir pašlaik - kā vēstures liecību.

***

UZZIŅAI

Lestenes baznīcas atjaunošanas fonda ziedojumu konts:

Lestenes baznīcas atjaunošanas fonds

Juridiskā adrese: Tukuma novads, Lestenes pagasts, Lestenes baznīca, LV-3146

Reģ. nr.: 40008178049

Swedbank, HABALV22

Konts: LV16HABA0551030745431

Ziemassvētku priekšvakarā - 23. decembrī Lestenes baznīcā notiks kanceles un altāra iesvētīšana. Apmeklētāji var apskatīt arī izstādi Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeles arhīvu liecībās.