Lestenes memoriāla likumprojekts izraisa strīdus starp politiķiem

© Kaspars Krafts / F64

Politiķiem rodoties domstarpībām, vai Otrā pasaules kara piemiņas memoriāla Lestenē likumprojekta mērķī iekļaut atsauci par leģionāriem, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti otrdien nolēma šo jautājumu uzdot vēl pārrunāt ekspertu darba grupā.

Kultūras ministre Agnese Logina (P) pēc noteiktā termiņa bija iesniegusi priekšlikumu par likumprojekta mērķi noteikt - uzturēt un stiprināt sabiedrības vēsturisko atmiņu un veicināt sabiedrības izpratni par notikumiem Latvijas teritorijā Lestenes apkārtnē, kā arī nodrošināt faktos balstītu vēsturisko notikumu atspoguļojumu un godināt to latviešu karavīru piemiņa, kuri tika iesaistīti un krita Otrā pasaules kara laikā.

Pret šādu priekšlikumu iebilda opozīcijā esošās "Nacionālās apvienības" deputāti Ilze Indriksone un Nauris Puntulis, kuri ierosināja likumprojekta mērķi izteikt viņu piedāvātajā redakcijā.

Viņi piedāvāja likumprojektā ierakstīt, ka tā mērķis ir "uzturēt un stiprināt sabiedrības vēsturisko atmiņu un veicināt sabiedrības izpratni par notikumiem Latvijas teritorijā Lestenes apkārtnē Otrā pasaules kara laikā, nodrošinot vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu, balstoties uz Saeimas 1998.gada 29.oktobra Deklarāciju par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā, un faktos balstītu vēsturisko notikumu atspoguļojumu, godinot latviešu karavīru piemiņu, kuri tika iesaistīti un krita Otrā pasaules kara laikā".

NA deputātu priekšlikumu komisijas deputātu vairākums neatbalstīja, paužot nostāju, ka atsaukšanās uz Saeimas 1998.gada 29.oktobra Deklarāciju par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā nav nepieciešama. Indriksone savukārt sprieda, ka Loginas piedāvātais priekšlikums būtiski sašaurinot likumprojekta mērķi. Viņa solīja diskutēt par to Saeimas sēdē.

Ņemot vērā, ka arī par citiem priekšlikumiem likumprojektam pirms trešā lasījuma varētu būt diskusijas, komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV) uzdeva ekspertiem darba grupā vēl pārrunāt priekšlikumu būtību un vienoties par atbilstošāko redakciju.

Latvijā

Pašlaik ir atjaunoti visi četri bojātie taku posmi Gaujas Nacionālajā parkā, kurus Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) oktobra beigās neapmierinošā stāvokļa dēļ slēdza, aģentūru LETA informēja DAP vecākā komunikācijas speciāliste Ilze Reinika.