Dobeles Valsts ģimnāzija kā vienmēr starp labākajām
«Lai kļūtu par veiksmīgu un labi izglītotu cilvēku, ar obligātā mācību satura apgūšanu ir par maz. Nepieciešama dažāda pieredze starptautiskajā komunikācijā, sociālajā vidē, ekonomiskajos procesos un radošajās izpausmēs,» uzskata Dobeles Valsts ģimnāzijas direktore Inese Didže.
Kā izaudzināt krietnu un spējīgu jaunieti?
Mēs sakām, ka ģimene un skola ieliek pamatu jaunā cilvēka nākotnei, bet kā novērtēt skolu? Būtībā tas nav iespējams, jo katram skolotājam, skolēnam un viņu vecākiem ir savs subjektīvais redzējums, kādai ir jābūt labai skolai, – vienam svarīgi, lai bērnam būtu iespēja perfekti apgūt kādu priekšmetu, citam nozīmīgākas ir sabiedrisko aktivitāšu iespējas, vēl kāds uzskata, ka būtiskākā ir materiāli tehniskā bāze vai skolotāju harisma.
Dobeles Valsts ģimnāzijas centieni apvienot visus kritērijus vainagojas panākumiem, par ko liecina arī sausā statistika, tajā skaitā fakts, ka Dobeles Valsts ģimnāzija ir starp desmit labākajām valsts ģimnāzijām pēc centralizēto eksāmenu vērtējumiem. Izcili sasniegumi ir arī interešu izglītības jomā, piemēram, koris Sadziedis pagājušajos skolēnu dziesmu svētkos ieguva zelta diplomu fināla skatē un ierindojās ceturtajā vietā tūlīt aiz trim koru mākslā spēcīgajām Rīgas skolām.
«Starp skolēniem ir daudz bērnu, kuri paspēj visu – sportot, dejot, dziedāt un arī labi mācīties. Piemēram, mūsu pagājušā gada absolvents Jānis Darčiks dziesmu un deju svētkos startēja četros dažādos kolektīvos, tajā pašā laikā ļoti labi apguva arī obligāto mācību saturu un šogad turpina izglītību RTU, kur saņem automātiskās ieskaites. Tas nav vienīgais piemērs – mums tādu jauniešu ir pietiekami daudz, arī sportiste Agate Rašmene ir sasniegusi ļoti augstus rezultātus ložu šaušanā Eiropas un pasaules līmenī. Taču jāsaka, ka jauniešu sasniegumi nebūtu iespējami bez skolotāju un pedagogu nesavtīgās atdeves. Mēs patiesi lepojamies, ka Raimonds Bulmers – mūzikas pedagogs un diriģents –šogad ir ieguvis Dobeles novada augstāko apbalvojumu.»
Augsti novērtēti ir arī skolēnu izstrādātie zinātniski pētnieciskie darbi. Izvērtējot pagājušajā gadā izstrādātos darbus, seši jaunieši saņēmu uzaicinājumu mācīties budžeta grupās Latvijas Lauksaimniecības universitātē.
Dobeles Valsts ģimnāzijas vadība vienmēr meklē iespējas paplašināt skolēnu redzesloku un uzlabot skolotāju kvalifikāciju. Viens no nesenākajiem notikumiem ir skolēnu līdzdalība projektā Das Große Blackout, kurš norisinājās Vācijā, Mercedes Benz centrālē Sindelfingenes pilsētā no 1. līdz 10. novembrim. Tā bija iespēja jauniešiem satikt vienaudžus no Francijas, Polijas, Ungārijas, Anglijas un Vācijas. Direktore uzsver, ka ceļojums uz Vāciju un tur gūtā pieredze ir ilgtermiņa ieguvums, kas palīdz jaunajiem cilvēkiem arī turpmākajā dzīvē, jo tiek apgūtas jaunas komunikācijas prasmes, izpratne par citu tautu kultūru un mentalitāti un iegūti draugi. Savukārt Erasmus+ programmā pieredzes apmaiņā un ar mērķi uzlabot informāciju tehnoloģiju un svešvalodas prasmes aprīlī uz Lielbritāniju dosies divi pedagogi.
Intensīva, kvalitatīva darba rezultātā redzam, ka gandrīz visi absolventi turpina mācības augstskolu budžeta grupās vai izvēlētajās studiju programmās, kurās nav valsts apmaksātu studiju vietu, vai izvēlas studēt arī ārzemēs. Mēs zinām, ka viņu pozīcijas augstskolās būs stabilas.
Skolai vajag telpu
Dobeles Valsts ģimnāzijas esošā ēka ir daudz par mazu, lai nodrošinātu ritmisku un komfortablu mācību vidi. Tāpēc jau vairākus gadus tiek runāts un lēsts par iespējām uzbūvēt jaunu korpusu, kas atrisinās telpu jautājumu. Inese Didže saka: «Šobrīd skolā nav nevienas brīvas telpas! Patlaban norit olimpiāde informātikā, ko izvietojām direktores vietnieces kabinetā. Tāpat mums vajag papildu telpas darba nodrošināšanai Mācību metodiskā centra ietvaros, jo pie mums tālākizglītības kursus apmeklē arvien lielāks citu skolu skolotāju skaits. Saskaitījām, ka pagājušajā mācību gadā dažādus kursus beiguši un apliecības saņēmuši 255 skolotāji no dažādām Latvijas pilsētām un novadiem, protams, starp tiem ir arī mūsu skolotāji.»
Tagad ir pavērušās iespējas jauna korpusa celtniecībai, piesaistot ES fondu finansējumu, jo viena no programmām paredz atbalstu izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanai. Patlaban tiek precizēts jaunā korpusa projekts.