AS Liepājas autobusu parks, kuras darbība aizsākās 1945. gadā ir lielākais autobusu pārvadājumu sniedzējs Kurzemē un viens no vadošajiem pasažieru autotransporta pakalpojumu sniedzējiem Latvijā. Uzņēmuma mērķis ir kļūt par līderi pasažieru pārvadājumu un transporta nozares pakalpojumu sniegšanā Latvijā.
Intervija ar Liepājas autobusu parka valdes priekšsēdētāju Leonīdu Krongornu.
– Liepājas autobusu parks nule kā noslēdzis līgumu ar Liepājas domi par pasažieru pārvadājumu veikšanu nākamajos desmit gados. Vai saistībā ar šo līgumu ir veikti arī uzlabojumi tehnikas parkā?
– Pasažieru pārvadājumi pilsētā mums ir ļoti nozīmīga darbības sastāvdaļa, tāpēc vēlamies sniegt ļoti augsta līmeņa pakalpojumus. Lai to nodrošinātu, esam iegādājušies 43 jaunus zemās grīdas autobusus. Tie ir ne tikai vizuāli pievilcīgāki un ērtāki, bet nodrošina arī papildu ērtības cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – tajos var viegli iekļūt māmiņas ar bērnu ratiņiem, cilvēki ar kustību traucējumiem un veci cilvēki. Tāpat speciāli apzīmējumi dod iespēju labāk orientēties cilvēkiem ar vāju redzi.
Jau kopš 4. maija pilsētā kursē jaunie autobusi, kas krāsoti pilsētas karoga krāsās. Es uzskatu, ka tie ir ļoti skaisti, atraktīvi un pamanāmi. Svarīgi, ka, attīstot pilsētas autobusu satiksmi, ir radītas arī 30 jaunas darba vietas.
– Vai arī tālsatiksmei ir paredzēti jauni transporta līdzekļi?
– Jā vienlaikus esam iegādājušies divus jaunus tālsatiksmes reisiem paredzētus autobusus un saņēmuši akcionāru akceptu nākamgad nopirkt vēl divus jaunus tālsatiksmes autobusus. Šo iespēju dod akcionāru lēmums pagājušā gada peļņu neizmaksāt dividendēs, bet atstāt autobusa parka attīstībai.
– Pagājušajā gadā uzņēmuma konsolidētais apgrozījums samazinājās, bet peļņa palielinājās. Kāds izskatās šis gads?
– Pagājušajā gadā mums bija ļoti izdevīgs līgums ar airBaltic. Šogad tas vairs nav spēkā, tāpēc plānots neliels apgrozījuma samazinājums. Taču mēs skatāmies uz citiem potenciālajiem biznesa partneriem un attīstīsim meitaskompāniju darbu, tai skaitā ir tūrisma nozarē strādājošā kompānija Rumba Tours, kas šogad izvirzījusi ambiciozus mērķus – iesaistās tūrisma pārvadājumu tirgū uz ārvalstīm.
– Pakalpojuma kvalitāti nosaka ne tikai tehnika – svarīga ir autobusu vadītāju kvalifikācija un attieksme. Kā jūsu uzņēmumā tiek risināts kadru jautājums?
– Jautājums nav vienkāršs, taču es gribu teikt, ka mēs esam darba devējs ar labu reputāciju, tāpēc mums ir iespēja izvēlēties labākos no labākajiem autobusu vadītājiem. Arī kadru mainība ir ļoti zema – nedz pasažieriem, nedz mums pašiem nav jāuztraucas par šoferu atbilstību veicamajam darbam. Visi vadītāji tiek speciāli apmācīti – nesagatavoti cilvēki reisos nedodas. Mēs apzināmies savu atbildību pasažieru un pasūtītāja priekšā, jo sava specifika ir gan pilsētas, gan piepilsētas, gan starppilsētu pasažieru pārvadājumos.
– Kā jūs skatāties uz projektu, kas aizliegs biļešu pārdošanu autobusu neregulārajos reisos – vai tas samazinās nelegālo pārvadātāju ietekmi uz kopējo pārvadājumu tirgu?
– Es ceru, ka jaunie Ministru kabineta noteikumi nesīs augļus un pastiprinās kontroles mehānismu, lai pārliecinātos, ka zem izkārtnes Norīkojumā neslēpjas nelegālie pasažieru pārvadājumi. Diemžēl mēs pagaidām vēl neredzam pozitīvas pārmaiņas – nelegālie pārvadājumi norit vēl arvien.
– Kā kopumā vērtējat pasažieru skaita izmaiņas – vairāk to nekļūst. Tas nozīmē arī mazākus ieņēmumus.
– Tas ir process, kas vērojams visā valstī un cieši saistīts ar ekonomisko situāciju kopumā. No savas puses, kā jau sākumā teicu, mēs cenšamies kļūt par ļoti augstas kvalitātes pakalpojuma sniedzēju, tādējādi piesaistot jaunus pasažierus. Pasažieru pārvadājumiem par labu nespēlē degvielas cena – no vienas puses, tas samazina pārvadājumu izmaksas, bet, no otras puses, potenciālie autobusu pasažieri biežāk izmanto personīgo transportu.
– Daudz ir diskutēts par bezbiļetniekiem, un tie ir dažādi – vieni, iegādājoties biļeti pie autobusa vadītāja, samaksā mazāk, un vadītājs viņam biļeti neizsniedz, otra daļa brauc pa zaķi. Kā jūs vērtējat šos procesus?
– Kamēr vien pastāvēs iespēja iegādāties biļeti autobusā par skaidru naudu, tikmēr pastāvēs šī problēma. Nav īsti pareizi visu atbildību uzvelt autobusu vadītājiem – jāstrādā arī ar pasažieriem. Ja viņi vienmēr prasīs biļeti un samaksās pilnu brauciena cenu, situācija mainīsies. Tas ir darbs gan ar autobusu vadītājiem, gan pasažieriem. Analizējot kolēģu pieredzi, saprotam, ka konfliktu būtu mazāk, ja apzinīgi būtu arī pasažieri.
– Vai strādājat tikai Liepājā un reģionā?
– Nē, šogad esam uzvarējuši konkursā par pasažieru pārvadājumiem Pierīgā. Ir noslēgts līgums uz sešiem gadiem par pārvadājumiem no Rīgas centra uz Ogri un Bausku. Arī turpmāk startēsim konkursos un centīsimies paplašināt savu darbības apjomu visā Latvijā.
– Cik viegli vai grūti ir sagatavoties un uzvarēt sabiedrisko pakalpojumu iepirkumos, kur dominē zemākās cenas princips?
– Tas ir ļoti sarežģīts darbs, jo publiskajos iepirkumos pasūtītājs iestrādā ļoti zemu algu līmeni un uzstāda striktus tehniskos noteikumus, kuru izpilde pie tik zemas kopējās cenas ir faktiski neiespējama. Ar labu vārdu jāatzīmē, ka pēdējā iepirkumā Autotransporta direkcija nefokusējās uz zemāko cenu, bet izskatīja tās pamatotību. Izvērtējot zemākās cenas iesniedzēja aprēķinus, izrādījās, ka uzņēmums aprēķinā bija iekļāvis darba algu autobusu vadītājiem, kas ir zemāka par valstī noteikto minimālo algu. Tas pierādīja, ka pretendents nespēs godprātīgi strādāt sava biznesa ietvaros. Tāpēc konkursa organizētājiem obligāti būtu jāiepazīstas ar piedāvājuma aprēķiniem, kuros skaidri norādīta gan degvielas cena, gan darba algas, gan transporta līdzekļu amortizācijas, gan administrēšanas izdevumi. Nozares profesionāļiem ir pa spēkam veikt precīzus un pamatotus aprēķinus un pateikt, vai cena ir pamatoti vai nepamatoti zema. Ja cena ir nepamatoti zema, tas nozīmē, ka pasūtītājs atbalsta nekorektu biznesu – pilnā apmērā netiek maksāti visi valstī noteiktie nodokļi un nodevas. Tāpat tiek veicināta autobusu vadītāju nelikumīga rīcība – neparedzot viņiem adekvātu atalgojumu, tiek veicināta senā zināmā sistēma – daļa no autobusos par braucienu iekasētās naudas nonāk autobusu vadītāju kabatās, un par šo daļu netiek maksāti nodokļi. Apstiprinot nepamatoti zemu cenu, atbildība jāuzņemas ne tikai pretendentam, bet arī konkursa rīkotājam.
Bet bieži vien konkursa organizētājs nepieprasa izmaksu atšifrējumu – jautājums: vai tā ir paļaušanās uz pretendenta godprātību vai apzināta izvēle, skaidri zinot, ka tik zema cena, ievērojot visus valstīs noteiktos likumus, nav iespējama.
– Vai patlaban ir iesniegts pieteikums kādam jaunam konkursam?
– Mēs ļoti gaidām, kad tiks izsludināts konkurss par reģionālajiem pasažieru pārvadājumiem. Tas būs otrs nozīmīgākais gada pasākums pēc jau notikušā konkursa par pilsētas pārvadājumu veikšanu, bet par tā rezultātiem vēl ir grūti spriest, jo zinām, ka konkursi ne vienmēr beidzas ar uzvarētāja paziņošanu. Var būt visādi – ir iespējams pārsūdzēt konkursa rezultātus Iepirkumu uzraudzības birojā un tamlīdzīgi. Ceram, ka skaidrība būs līdz jaunajam gadam. Mēs ļoti ceram, ka pasūtītājs ņems vērā visus iepriekšējos precedentus un izvērtēs visus piedāvājumus pēc būtības, un neizvēlēsies pretendentu, kas piedāvās nepamatoti zemu cenu.
Patlaban reģionālajos reisos nodarbināti ap 40 autobusu vadītāji – tas ir pietiekami daudz, lai mēs pacīnītos par šo līgumu, ko plānots noslēgt uz sešiem gadiem.
– Jūlijā ir notikušas izmaiņas Liepājas autobusu parka valdē – tagad tajā darbosies arī Ainars Šlesers. Kā jūs vērtējat šo notikumu?
– Pozitīvi, jo Ainars Šlesers ir nozares profesionālis, bijušais satiksmes ministrs, kam ir sapratne un zināšanas par mūsu darbības jomu.