Kuldīga neapstrīdami ir viena no romantiskākajām, sakārtotākajām un skaistākajām Latvijas vecpilsētām, kas ieņem arvien nozīmīgāku vietu tūrisma, mākslas un kultūras dzīvē Latvijas un Eiropas mērogā. Neatkarīgā sarunājas ar Kuldīgas novada domes priekšsēdētāju Ingu Bērziņu.
– Tiekoties pagājušajā gadā, jūs teicāt, ka par Kuldīgas attīstību liecina fakts, ka atvērušies trīs jauni restorāni. Kā tiem klājies? Varbūt vēl ir kādi jauni notikumi, kas uzskatāmi liecina par Kuldīgas kā tūrisma un kultūras citadeles pieņemšanos spēkā?
– Jā, jo šogad ir atvērušās vēl divas jaunas kafejnīcas, un visām, nu jau piecām, kas atvērtas pēdējo gadu laikā, darba pietiek. Mazāk nav palicis arī to sabiedriskās ēdināšanas un naktsmītņu vietu, kas darbojas jau vairākus gadus. Manuprāt, tas nepastarpināti liecina, ka Kuldīga ir pieprasīts tūrisma galamērķis un arī vietējā sabiedrība labprāt iegriežas kafejnīcās un restorānos. Restorāns Bangerts ir iecienīta kāzu svinību vieta, bet Jēkaba sētā veiksmīgi darbojas viesnīca. Darbu sākuši arī vairāki jauni apartamenti viesu izmitināšanai.
Kuldīgā ik pa laikam parādās kāds jauns pakalpojums, kas papildina esošo klāstu. Kā viens no interesantākajiem šopavasar ieviestajiem pakalpojumiem ir izbraucieni ar autovilcieniņu Ludis. Tā ir restorāna Goldingen room iniciatīva, un vilcieniņš ir kļuvis par ļoti populāru izklaidi tūristiem.
– Kāds Kuldīgai no tūrisma viedokļa izskatās šis gads?
– Dati vēl tiek apkopoti, bet, skatoties subjektīvi, redzu, ka tūristu ir vēl vairāk nekā iepriekšējā sezonā. Ļoti daudz viesu pilsētā bija tūrisma sezonas atklāšanas pasākumā Lido zivis Kuldīgā. Zivis virs Ventas rumbas tajā laikā tiešām lido, un tas ir skats, ko grib redzēt daudzi. Šogad bija tik daudz cilvēku, ka šķita, ka svētki ieilgst uz vairākām dienām.
– Kuldīga nepaliek nepamanīta – dzirdam par jums gan radio, gan redzam TV, gan internetā. Kuldīga ieradās pat Rīgā!
– Jā, mēs aktīvi strādājam pilsētas mārketinga jomā un meklējam dažādas iespējas radīt interesi par savu pilsētu. Sadarbojoties ar brāļiem Dambergiem, kas iegādājušies un attīsta vairākus īpašumus Kuldīgā, viesojāmies arī Rīgas Kalnciema kvartālā. Gāja lustīgi.
– Pirms dažiem gadiem uzsākāt Mākslinieku rezidences izveidošanu, bet nu jau dzirdam par daudz plašāku procesu.
– Mākslinieku rezidence darbojas ļoti aktīvi, un tagad mēs strādājam, lai izveidotu Kuldīgas mākslas radošo klāsteri, kas apvienotu sevī Mākslas akadēmijas studiju vietas, vasaras Radošo skolu, ko atklājām šogad, un Mākslinieku rezidences tradicionālās aktivitātes. Uz Kuldīgu brauc strādāt un iet praksē ne tikai Latvijas Mākslas akadēmijas studenti – šeit labprāt uzturas arī akadēmijas mācībspēki un Latvijā atzīti mākslinieki.
– Kuldīgas kultūrvēsturiskā mantojuma uzturēšana ir darba un finanšu ietilpīgs process, taču redzams, ka vecpilsētā tiek remontētas fasādes, jumti, logi un durvis. Ar kādām metodēm panākat tik aktīvu iedzīvotāju līdzdarbošanos?
– Tas ir gadiem ilgs process. Pirms daudziem gadiem atklājām koka restaurācijas darbnīcu, kur speciālistu uzraudzībā cilvēkiem pašiem ir dota iespēja atjaunot savu māju logus. No savas puses mēs nodrošinām krāsas, ķites, špakteles un instrumentus – darbs gan jāveic pašiem iedzīvotājiem. Interese kļūst arvien lielāka, tāpēc esam ieplānojuši apsaimniekot vēl vienu ēku. Pagaidām gan tajā norit remonts, jo tā bija cietusi ugunsgrēkā.
Atzīmēšu, ka, uzsākot šo projektu, interesi izrādīja pieci seši namu īpašnieki, bet tagad gada laikā logus atjaunot vēlas jau 47 ģimenes. Ar durvīm ir mazliet sarežģītāk – to restaurācijai piesaistām projektu līdzekļus.
Tāpat otro gadu īstenojam māju glābšanas programmu, kuras ietvaros ēku fasāžu un jumtu remontam 50% no kopējām izmaksām piešķir pašvaldība, otru pusi ir jāinvestē pašiem īpašniekiem. Savukārt pašvaldības īpašumus rekonstruējam dažādu projektu ietvaros un par budžeta līdzekļiem. Lēšu, ka tuvāko piecu gadu laikā lielākā daļa vecpilsētas namu būs restaurēti.
Ļoti veiksmīgi strādā projekts Darīsim paši – gadā finansējums tiek piešķirts 44 dažādiem projektiem – pagalmu labiekārtošanai, durvju un kāpņu telpu remontiem.
– Gribas teikt: labi dzīvojat, ja no budžeta varat atļauties novirzīt līdzekļus namu atjaunošanai. Tajā pašā laikā daudzas pašvaldības sūdzas, ka strādā izdzīvošanas režīmā.
– Mēs neesam bagātāki par citām pašvaldībām, jautājums ir par izvirzītajām prioritātēm, kas mums kā kultūrvēsturiskā mantojuma apsaimniekotājiem saistās ar vecpilsētas sakārtošanu, lai tā atbilstu UNESCO standartiem. Atgādināšu, ka mēs vēl arvien esam ceļā uz vietu UNESCO mantojuma galvenajā sarakstā. Kaut arī budžets ik gadu pieaug ļoti nedaudz, tomēr naudas ir nedaudz vairāk, un mēs to novirzām savu prioritāro mērķu īstenošanai.
Priecē, ka uz Kuldīgu dzīvot pārceļas mākslas un inteliģences cilvēki, kas šeit iegādājas īpašumus un investē īpašumu sakārtošanā. Taču mūsu mērķis nav panākt, lai vecpilsētā dzīvotu tikai turīgi ļaudis – mūsu centieni balstās uz ideju, lai vecpilsēta dzīvo savā ierastajā ritmā, lai šeit būtu dažādi cilvēki un pilsēta nezaudētu savu dažādību.
Nedrīkst pieļaut, ka no vecpilsētas aiziet arī sabiedriskās iestādes, pakalpojumi, tirdzniecība, izglītības iestādes.
Kā viens no piemēriem ir Sporta skolas paplašināšana vecpilsētas teritorijā, rodot risinājumu arī peldbaseina izbūvei vēsturiskajā vietā. Daudzi gan saka, ka lētāk un vienkāršāk būtu uzbūvēt baseinu ārpus vecpilsētas robežām, bet mēs uzskatām, ka tieši ar šādu objektu klātbūtni tiek iedzīvināta vecpilsēta kopumā, vienlaikus tiek saglabātas un atjaunotas esošās vēsturiskās ēkas. Šajā gadījumā mēs runājam par vesela kvartāla sakārtošanu un jauna objekta integrāciju esošajā vidē.
Labs piemērs ir sinagogas korpusa atjaunošana, kurā iekārtojām mūsdienīgu bibliotēku, savukārt vecās garāžas tagad ir Mākslas nams. Arī vēsturiskā rātsnama ēka, kurā atrodas novada dome, atjaunota. Lētāk un vienkāršāk būtu bijis domes darbu organizēt padomju laikos būvētajā rajona padomes ēkā, bet mēs izvēlējāmies citu ceļu – restaurējot rātsnamu, mēs ne tikai sakārtojām vēsturisku un skaistu namu, bet arī nodrošinājām dzīvību vecpilsētas centrā – cilvēki nāk, kārto darīšanas, rīko laulību ceremonijas un izmanto arī citus blakus esošos pakalpojumus un infrastruktūru. Vecpilsēta dzīvo īstu dzīvi.
– Tūrisma industrija vien nenodrošina pilsētas ekonomisko aktivitāti – cilvēkiem ir nepieciešamas arī citas darba vietas. Kā ir ar tām?
– Kopumā bezdarba procents ir līdzīgs vidējam valstī. Jāatzīmē, ka pagājušajā rudenī mūsu pilsētu skāra sāpīgs notikums – darbību pārtrauca ražotne Kurzemes finieris, kur bija nodarbināti vairāk nekā 100 cilvēki, kas Kuldīgas mērogiem ir ļoti daudz. Priecē, ka tagad situācija ir būtiski mainījusies uz labo pusi – ražotni iegādājās Tukuma uzņēmums Stiga RM un ražošana ir atsākusies. Vienlaikus ir veiktas investīcijas, sakārtojot teritoriju un uzlabojot tehnoloģijas. Pagājušajā nedēļā uzņēmuma vadība ziņoja, ka nodarbina jau 103 cilvēkus. Tas apliecina, ka kokapstrādes nozare mūsu pilsētā ir ar labu potenciālu, jo arī SIA Vēvers paplašina ražošanu.
Priecē arī citi ražotāji, piemēram, ģimenes uzņēmums MGS Factory, kas Kuldīgas novadā ražo zīmola Dip dap koka rotaļlietas un skrejriteņus, un brokastu pārslu ražotājs Milzu!, kura ražotnē Kuldīgas pievārtē tapušās gardās un veselīgās graudaugu brokastu pārslas jau iecienījuši Latvijas iedzīvotāji. Priecājamies, ka uzņēmums attīstās, un šonedēļ ar Milzu! pārslām var sākt iepazīties arī mūsu kaimiņi igauņi.
Attīstās arī trikotāžas rūpniecības nozare un pārtikas ražošanas uzņēmums Saules ieleja 3, kas gatavo dažādus produktus ar zīmolu Saules ieleja. Algu līmeni gan mēs varētu vēlēties labāku, taču vērojama pozitīva tendence – palielinoties darba vietu skaitam, uzņēmēji, lai saglabātu nepieciešamo darbinieku skaitu, ir spiesti palielināt arī algas.
– Beidzot tuvojas laiks, kad līdz pašvaldībām nonāks jaunā plānošanas perioda ES fondu nauda. Kas ir aktuālākie projekti, kam jāķeras klāt?
– Kopumā no ERAF uzņēmējdarbības vides uzlabošanai Kuldīga varētu saņemt 5,6 miljonus eiro. Vispirms tie ir projekti, kas saistās ar infrastruktūras uzlabošanu – ieplānota rekonstrukcija un apgaismojuma izveide Ventspils ielā, kur patlaban atrodas jau minētais uzņēmums Stiga RM. Pēc infrastruktūras uzlabošanas turpat blakus varētu izveidoties vēl kāda ražotne. Izmaiņas ieplānotas arī Dārzniecības, Meistara un Jelgavas ielā, kas nodrošinātu ērtu piekļūšanu šajā teritorijā esošajiem uzņēmumiem. Struktūrfondu finansējums paredzēts arī izglītības iestādēm. ES fondu finansējums mums palīdzēs risināt jautājumus, kas svarīgi ražošanas uzņēmumiem, kuru attīstība ir viena no izvirzītajām prioritātēm.
– Ko teiksiet Latvijas iedzīvotājiem?
– Šogad Kuldīga jau divdesmito reizi aicina uz Dzīrēm Kuldīgā, kas gadu gaitā ir izvērtušies par četru dienu svētkiem ar ļoti kvalitatīvu un aizraujošu saturu. Ja vēl neesat pie mums bijuši ciemos, ir pēdējais laiks izbaudīt Dzīres to visplašākajā nozīmē.