Pirmo reizi uz skolēnu dziesmu un deju svētkiem dosies Gulbenes 2. bērnudārza Rūķītis deju kolektīvs Jāņabērni. Kamēr citi bērni vasarā vaļojas, gulbenieši dejo, jo šonedēļ jāuzstājas deju lielkoncertā Līdz varavīksnei tikt.
Kolektīvs var lepoties, ka Gulbenes novadā bijis vislabākais, bet no sava vecuma 51 kolektīva, kas uzstāsies deju lielkoncertā, Jāņabērniem ir trešais augstākais gala vērtējums. Mazie palikuši trešajā vietā aiz Ķekavas vidusskolas tautas deju kolektīva Ķekaviņa un Agra Daniļēviča slavenajām Dzirnām. Mazi Jāņabērni gan vairs nav, rudenī lielākā daļa kolektīva posīsies uz skolu, jo novada labākie dejotāji ir sešus un septiņus gadus veci.
Kolektīvā uzņemti visi bērnudārza sagatavošanas grupas bērni, kuri gribēja dejot. Vien pietrūcis pāris meiteņu, viņas pieaicinātas no citas grupiņas. Jāņabērnu vadītājs Jānis Matisons noteic, ka tas viņa darbu padarījis grūtāku, taču bērnu šķirošana vai īpašas izlases veidošana nav pieļaujama. Dejo visi! Savu novada laureāta uzvaru Jāņabērni neesot vēl svinējuši, jo vispirms jāpiedalās svētkos. Bērni pirmo reizi piedalīsies skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, tāpēc skolotājs piesardzīgi priecājas par panākumiem novada mērogā. Redzēšot, kā varēšot Rīgā sadejoties kopā ar citiem.
Vai viņš jūt lepnumu par sasniegumiem? «Lepnums – tā ir viena lieta. Pats dejoju 37 gadus un zinu, ko dejošana var dot, ko tā nozīmē. Parasti ar bērniem strādāju divas reizes nedēļā pa 40 minūtēm. Kad gatavojamies skatēm, tad katru dienu. Tāpēc rezultāts ir,» atbild J. Matisons. Uz jautājumu, cik viegli vai grūti ir iemācīt diviem desmitiem ziķeru deju soļus un disciplīnu, viņš atsmej, ka matu krāsa pasakot atbildi priekšā. Skolotājam Jānim ir prasīga, toties taisnīga pedagoga slava. Bērni viņu respektē, vecāki priecājas par bērnu panākumiem un iemācīto atbildības izjūtu. Liāna ir viena no Jāņabērnu dejotājām, un viņa uz Rīgu brauks pirmo reizi dzīvē. Liānas mamma Karīna Roga atzīst: «Ja Jānis saka «labi», mums, vecākiem, šķiet izcili. Jo «izcili» no skolotāja Jāņa neesam dzirdējuši.» J. Matisons noteic, ka mēģinājumi nav viegli, toties pēc tam «ir skaisti un atzinība». «Manu darbu neapmaksā pašvaldība, bet vecāki. Tas stimulē mani kā skolotāju, jo vecāki, protams, grib rezultātu. Kā es saku, papļirināties jau var, bet, ja grib augstāku mērķi, tad bez disciplīnas nekā.» Bērnudārznieka vecumā ir grūti saprast, ko nozīmē laureāta gods. Tāpēc skolotājam jāspējot motivēt bērnus. «Kas ir laureāts? Mazajiem grūti saprast, kas ir laureātu koncerts. Ja pasaku, ka brauksim uz Rīgu – cita lieta.»
K. Roga gan neslēpj, ka lepojas ar meitas sasniegumiem. «Ir jau lepnums, bet viegli tas nenāca. Katru otro dienu mēģinājums. Bet no Liānas neesmu dzirdējusi: neiešu! Viņai patīk atrasties uz skatuves. Tad toties nervozē mamma, kā būs, kā nodejos.» Liāna pie skolotāja Jāņa dejojot kopš divu gadu vecuma. «Mēs Jānim bērnus nododam un vēlāk redzam, ka viņi jau prot kustēties ritmā, stāvēt ar taisnu muguru, iemācās rēķināties ar citiem. Jānis haltūras nepieļauj, ja viens pāris sajauc soļus, tad atkārto visi,» K. Roga priecājas.
XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos Gulbenes novadu pārstāv 768 dalībnieki no 33 kolektīviem. Novada pašvaldībā informē, ka svētkos sadejos 22 tautas deju kolektīvi ar kopumā 484 skolēniem un sadziedās 214 dalībnieki no astoņiem koriem. Uz Rīgu pošas arī Gulbenes Mūzikas skolas pūtēju orķestris ar 53 dalībniekiem, novada Rankas pamatskolas folkloras kopas Dzīpariņi 10 dalībnieki, Gulbenes 2. vidusskolas vizuāli plastiskās mākslas pulciņa septiņi dalībnieki ar kolekciju Gulbji atgriežas mājup. Gulbenes novada dalībai svētkos ir atvēlēti 102 588 eiro, no kuriem 44 155 eiro ir valsts dotācija. Pašvaldība palīdzējusi sarūpēt tērpus arī Jāņabērnu dejotājiem.