Raidījumā "Kārtības rullis" savu viedoklis par dziesmu svētku nākotni sniedz bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis.
"Es gribētu domāt, ka dziesmu svētki būs vienmēr, taču 100% pārliecības man nav, ja mēs paši, ilgtermiņā domājot, jau šodien nedomāsim, lai tie būtu vienmēr," uzsver N. Puntulis. Viņš arī norāda: "Savulaik, pirms 150 gadiem, dziesmu svētki bija ne tikai Latvijā vai Baltijas valstīs, tādi bija daudzās citās Eiropas valstīs, bet šādi svētki tur vairs nav. Ja mēs runājam Baltijas kontekstā, tad tik masveidīgi un vienlaikus tik ļoti kvalitatīvi kādi tie ir Latvijā, nav pārējās Baltijās valstīs."
Viņš arī stāsta, ka 2.novembrī tiks analizēti šā gada dziesmu svētki. "Jau šobrīd man ir zināms, ka lielāko neapmierinātību ar dziesmu svētku sadzīves apstākļiem izsaka jaunā, divdesmitgadnieku paaudze, kuri, piemēram, nav sajūsmā par gulēšanu sporta zālē uz matračiem. Lūk, daži piemēri, kāpēc dziesmu svētku pastāvēšanas jautājums nav akmenī cirsts," tā N. Puntulis.
Jau ziņots, ka Nacionālās apvienības (NA) frakcija aicina kultūras ministri Agnesi Loginu (P) uz tikšanos, lai sniegtu skaidrojumu par plānoto finansējumu Dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atalgojumam, neiekļaujot to budžeta prioritāšu sarakstā.
NA atklātā vēstulē apgalvo, ka, neiekļaujot budžeta prioritāšu sarakstā sagatavoto Dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atalgojuma sistēmu, ir sperts "milzīgs un, iespējams, liktenīgs" solis atpakaļ latviešu tautas nozīmīgākās tradīcijas nodrošināšanā. Šāda prioritāšu maiņa nopietni apdraudot Dziesmu un deju svētku kustības nākotni.
Kā norāda politiskais spēks, patlaban Dziesmu svētku kustības kolektīvu vadītāji par darbu ar vienu kolektīvu no valsts saņem 39,69 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas - koru, deju kolektīvu, kokļu ansambļu un pūtēju orķestru vadītāji. Savukārt pārējie Dziesmu svētku kolektīvu vadītāji par viena kolektīva vadīšanu saņem 19,84 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Pārējo finansējumu kolektīviem nodrošina pašvaldības, kas varot būtiski atšķirties.
Lai nodrošinātu Dziesmusvētku kustības ilgtspēju, Kultūras ministrija (KM) kopā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru, iesaistot nozari un Latvijas Pašvaldību savienību, vairāku gadu laikā izstrādāja vienotu atalgojuma modeli, kas iezīmē valsts un pašvaldību finansiālo atbildību. Iepriekšējais kultūras ministrs, NA politiķis Nauris Puntulis šim mērķim 2024.gada valsts budžetā bija ieplānojis 4,9 miljonus eiro, klāsta partija, apgalvojot, ka tikai pāris mēnešu pēc XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku noslēguma KM vadība Dziesmu svētku ilgtspēju neuzskatot par būtisku mērķi un nav pārliecinājusi Finanšu ministrijas pārstāvjus par atalgojuma palielināšanas nepieciešamību, kā rezultātā šī pozīcija nav iekļauta valsts budžeta prioritātēs, un finansējums tam nav paredzēts.
