Pēc Dziesmu svētkiem: traumas un ģīboņi
Bērnu slimnīcas mediķi apkopojuši un izanalizējuši datus par XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniekiem, kuri svētku laikā ar dažādām sūdzībām vērsās Bērnu slimnīcā. Lielākās bērnu veselības problēmas bija saistītas ar traumām, pārslodzi un gremošanas traucējumiem.
Pagājušajā gada Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos daudzi bērni saskārās ar veselības problēmām, pat noģība uz skatuves. Daļa sasirgušo bērnu pagājušā gada jūlijā nonāca tieši Bērnu slimnīcā, kur mediķi ir apkopojuši datus par bērnu galvenajām sūdzībām par veselības traucējumiem, kā arī par stacionārā veiktajiem izmeklējumiem. Kopumā dziesmu svētku dienās slimnīcā pēc palīdzības vērsās 135 bērni (lielākā daļa – meitenes) – 38 procenti bija dziesmu svētku, bet 30 procenti – deju svētku dalībnieki. Pārējo bērnu dalība svētkos nav precizēta. Bērnu slimnīcas pediatre Urzula Nora Urbāne pastāstīja, ka dati tika iegūti no šo pacientu ambulatorajām un medicīniskajām kartēm. Lielākā daļa bērnu palīdzību saņēma ambulatori, savukārt astoņi ievietoti slimnīcā. Pusi no bērniem apskatīja pediatrs, daļu – traumatologs un ķirurgs. Lielākais pacientu pieplūdums bija 11. (ģenerālmēģinājuma diena) un 12. jūlijā, kad tika aprūpēti 54,2 procenti visu pacientu. U. Urbāne stāsta, ka starp dalībnieku veselības traucējumiem dominēja traumas, pārslodzes simptomi un gremošanas sistēmas traucējumi. Piektdaļai bērnu tika konstatēti sasitumi, 12 procentiem – lūzumi, mazāk bija sastiepumu, mežģījumu un vaļēju brūču. Vairāk nekā piektajai daļai bērnu bija nespēks un reiboņa sajūta. Astoņiem bērniem konstatētas samaņas zuduma epizodes. 70 procenti bērnu ar šiem simptomiem bija dziesmu svētku dalībnieki, kas pēc palīdzības vērsās 11. un 12. jūlijā. Laiks, ko bērni pavadīja slimnīcā, ir ļoti dažāds – no 17 minūtēm līdz 20 stundām.
Lai arī slimnīcā bērni bija nonākuši ar nopietnām sūdzībām, lielai daļai nebija nepieciešams veikt nekādus izmeklējumus un 36 procentiem arī neveica nekādus ārstēšanas pasākumus. Bērniem pietika ar ārsta apskati un atpūtu.
U. Urbāne norāda, ka visvairāk tika veikti rentgenizmeklējumi, kas izskaidrojams ar būtiskāko sūdzību daļu, tas ir, traumām, un mazākā īpatsvarā – asins analīzes, glikozes tests. Piektdaļai bērnu vajadzēja atjaunot ūdens līmeni organismā, tāpēc viņi saņēma intravenozu rehidratāciju, daļa bērnu saņēma medikamentus, kā arī – klizmu.
Datu izpētē Bērnu slimnīca pievērsa uzmanību citam svarīgam faktam – lielākajai daļai bērnu nebija nekādu personu apliecinošu dokumentu, puse bērnu bija bez pavadoņa, un tikai 24 procentiem saslimušo bērnu pavadoņi bija pilnvarotas personas, kuras nepieciešamības gadījumā var pieņemt lēmumu attiecībā uz bērna veselību. «Tas ir svarīgi, jo, piemēram, kādai pacientei bija nepieciešama apendiksa operācija, kā arī citos gadījumos, kur ir nepieciešama informēta pacienta vai tā pilnvarotas personas piekrišana,» uzsvēra U. Urbāne. Operāciju atlika, jo slimnīca sazinājās ar ģimeni, kura vēlējās to darīt reģionālajā slimnīcā. Mediķi, apkopojot šos datus, aicina atbildīgās iestādes laikus veikt sagatavošanās darbus nākamo svētku plānošanā. «Plānojot svētkus, ir jādomā, kā programma ietekmēs bērnus, vai perfekcionisms mums ir svarīgākais vai bērnu veselība,» jautā Bērnu slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītāja Dace Gardovska.