Kuldīga jau atkal pārsteidz ar savu šarmu

Saruna ar Kuldīgas novada domes priekšsēdētāju Ingu Bērziņu.

– Iebraucot Kuldīgā, atkal nākas secināt, ka pilsēta ir kļuvusi vēl skaistāka, vēl sakoptāka un interesantāka. Kā jums tas izdodas?

– Es teiktu, ka tas ir komandas darbs ar ilglaicīgu stratēģisko redzējumu. Vispirms ir jābūt idejai – ko vēlies darīt, un jābūt skaidram mērķim, kāpēc tas tiek darīts. Tad, soli pa solim ejot uz nospraustajiem mērķiem, vari īstenot daudz. Ja mēs gaidīsim, kad mums būs nauda, un tikai tad sāksim domāt, ko par to varam izdarīt, rezultāts nebūs tik labs. Mūsu gadījumā tas ir ilgtermiņa stratēģiskās plānošanas rezultāts – mēs zinām, ko mums vajag, un rūpīgi sekojam līdzi visiem procesiem, lai nepalaistu garām iespēju finansējuma piesaistei tieši tam projektam, kas mums nepieciešams.

Tādējādi mums ir izdevies atjaunot veco tiltu pār Ventu un Stendes ielas aleju, rekonstruēt sinagogu un iekārtot tajā bibliotēku, vēsturiskajā centrā ap rātsnamu ir ieklāts bruģis un uzbūvēta strūklaka, kā arī veikti vēl citi nozīmīgi vides sakārtošanas projekti. Jāteic, rezultāts man ļoti patīk arī pašai.

Realizējot projektus, mēs domājam, pirmkārt, par pašiem kuldīdzniekiem un, otrkārt, par to, kā tas atsauksies uz tūrisma industriju. Mums ir jāapzinās, ka Kuldīga ir kultūrvēsturiska pilsēta un tās prioritāte ir un būs tūrisma piesaiste. No vienas puses, nav pretrunu – jo sakārtotāka un interesantāka vide, jo lielāks tūristu pieplūdums un ieguvums pilsētas ekonomikā – tie ir ieņēmumi ēdināšanas, viesnīcu un citu pakalpojumu sniedzējiem.

Taču nevar noliegt, ka lielais tūristu skaits apgrūtina vietējos iedzīvotājus, tāpat arī bruģis, kas tiek ieklāts, respektējot vēsturi, nav tik ērts ikdienas gaitām kā asfalts.

– Lielākā daļa ēku tomēr ir privātīpašums un par tām jārūpējas pašiem īpašniekiem...

– Jā, taču, neskatoties uz to, ka ēku fasādes prasās pēc atjaunošanas, sakārtojot apkārtējo infrastruktūru, tās vairs neizskatās tik slikti, turklāt es domāju, ka pēc dažiem gadiem arī lielai daļai māju būs atjaunotas fasādes.

No savas puses pašvaldība rod arvien jaunas iespējas atbalstīt īpašnieku iniciatīvas, ja tie vēlas atjaunot savu ēku. Ar katru gadu pieaug noslogojums mūsu izveidotajā restaurācijas centrā, kur zinošu speciālistu vadībā katrs savus logus un durvis var atjaunots pats. Instrumentus, krāsas un citus materiālus nodrošina centrs. Noslogojums ir tik liels, ka mēs jau esam reāli sākuši domāt par centra paplašināšanu, iegādājoties šim mērķim vienu degušu īpašumu pilsētas vēsturiskajā centrā. Tā atjaunošana gan arī prasīs laiku un naudu, bet tas var būt kā pilotprojekts ēkas pilnīgai restaurācijai.

Jau trešo gadu organizējam pagalmu labiekārtošanas projektu konkursu. Tajā uz 50%, bet ne vairāk kā 7 tūkstoši eiro, pašvaldības līdzfinansējumu var pieteikties īpašnieki, kas vēlas labiekārtot pagalmus. Pagājušajā gadā uz finansējumu pretendēja vairāk nekā 30 projekti.

Šogad atklājām jaunu atbalsta programmu – līdzfinansējuma piešķiršanu 50% apmērā, bet ne vairāk kā 10 tūkstošus eiro, jumtu un fasāžu remontiem. Interese par šo programmu ir ļoti liela, un ceram, ka varēsim atbalstīt visus projektus, kas atbilst izstrādātajiem noteikumiem.

– Kuldīgas vēsturiskajam centram kā kultūrvēstures piemineklim ir noteiktas jaunas robežas – tagad tas aptver plašāku teritoriju. Kāpēc šādas izmaiņas, un ko tas maina pilsētas dzīvē?

– Mēs jau ilgstoši strādājam pie Kuldīgas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un izpētes, cerot, ka iekļūsim pasaules UNESCO kultūrvēstures pieminekļu sarakstā. Tas nozīmē ne tikai ielu un citu infrastruktūras objektu atjaunošanu, bet dziļākas izpratnes veidošanu par vietu, kur dzīvojam. Veiktais izpētes process ir pierādījis, ka kultūrvēsturiskās vērtības ir daudz plašākā teritorijā nekā šobrīd noteiktajās robežās.

To, kāpēc robežas bija iezīmētas tieši tā un ne savādāk, īsti neviens nevar pateikt, jo reālā situācija ir cita. Pētījumā tika iesaistīti pilsētbūvniecības un arhitektūras Latvijas vadošie zinātnieki. Tas nenoliedzami uzliks jaunus pienākumus šīs teritorijas iedzīvotājiem. Vispirms viņiem ir jāapzinās, ka vieta, kur viņi dzīvo, pati par sevi ir vērtība. Man ir sajūta, ka pēdējo gadu laikā piederības sajūta vēsturiskajai Kuldīgai iet plašumā – cilvēki ierauga, ka katrai sienai, katram logam un durvīm šeit ir īpaša vērtība, ko nevar izteikt naudā.

– Vai laika periodā, kad tagadējai aizsargājamajai teritorijai nebija šī statusa, kāds objekts nav totāli sabeigts?

– Es neteiktu, ka ir tik traki, taču ir notikušas izmaiņas, kas šo vietu nerotā, piemēram, padomju laikos uzbūvētai ēkai Liepājas ielā ir ielikti plastmasas pakešu logi. No vienas puses, mums ir paveicies, ka kuldīdznieki ēku pārbūvēm tā īsti klāt nav ķērušies. Es domāju, ka lietas rit savu dabisko gaitu – esam vispirms veikuši kultūrvēsturiskā mantojuma izpēti un apzināšanu, un tikai tagad parādās līdzekļi tā atjaunošanai.

– Mākslinieku rezidence ir uzsākusi pilnvērtīgu darbu – tā nes pievienoto vērtību pilsētai vai prasa vairāk līdzekļu no pašvaldības?

– Faktiski pašvaldības izdevumi rezidences uzturēšanai ir samērā nelieli, piemēram, līdzfinansējuma daļa projektu realizācijai, kas visbiežāk ir ap 10% no kopējām attiecināmām izmaksām. Ir izveidota arī biedrība, kas piesaista dažādu fondu finansējumu mākslas projektu realizācijai un rezidences ēkas atjaunošanai.

Ir noslēdzies Mākslas akadēmijas plenērs, un rezidences telpās atklāta studentu darbu izstāde, kuras atklāšanā piedalījās arī Kristaps Zariņš un Andris Vītoliņš. Katrs students vienu darbu dāvina mūsu pilsētai, ko mēs tālāk izmantojam vai nu savu telpu noformējumā, vai dāvinām viesiem un mūsu pilsētas cilvēkiem. Šovasar aicinām apskatīt arī lielformāta sienu gleznojumus, kas tapuši topošajos mākslinieku apartamentos. Tos pusotras nedēļas laikā radīja četri mākslinieki – Mišels Kasteņē no Francijas, Augusts Kinnapu no Igaunijas, Anne KagiokasRigulē no Japānas un mūsu novadniece Inga Meldere. Jūlija beigās atklāsim gleznotāja Andra Vītoliņa izstādi, augusta pirmās nedēļas nogalē aicināsim uz Dizaina filmu festivālu, ko organizējam kopā ar vairākiem partneriem, tostarp Singapūras dizaina studiju Anonymous un PechaKucha Riga. Rezidencei izveidojusies laba sadarbība ar Kuldīgas mākslas skolu, bērni kopā ar akadēmijas studentiem zīmē Kuldīgas ielās, skolā viesojas izcili mākslinieki, vēl tagad daudzi skolēni atceras, kā gleznotājs Ritums Ivanovs kopā ar viņiem gleznoja lielformāta pašportretu.

– Pērn gaisā virmoja ideja par Mākslas akadēmijas filiāles izveidošanu Kuldīgā. Kā attīstās šī ideja?

– Tā ir ieguvusi pavisam konkrētas aprises. Novada dome izsolē iegādājās vienu no vecās slimnīcas ēkām, kas atrodas pašā pilsētas centrā un ir sliktā stāvoklī. Kopā ar Mākslas akadēmijas vadību plānojam, kādas izmaiņas šai ēkai nepieciešamas, lai tur varētu atvērt filiāli. Protams, meklējam iespēju piesaistīt finansējumu.

– Plāni un projekti jums ir vērienīgi, bet tas prasa finansējumu. Kādas ir budžeta iespējas?

– Pēdējo trīs gadu laikā ir vērojams neliels budžeta pieaugums, bet tas nav sasniedzis pirmskrīzes apjomu. Jāatzīst, ka šogad budžets pildās kā prognozēts, bet nav indikāciju, ka tas varētu pārpildīties un ieņēmumi būs lielāki par plānotajiem.

Grūti pateikt, kādu iespaidu atstās fakts, ka no nākamā gada par 1% ir samazināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs, jo tieši iedzīvotāju ienākumu nodoklis veido absolūti lielāko pašvaldības ieņēmumu daļu.

– Vai saistībā ar to, ka viens ES finanšu plānošanas periods ir beidzies, bet jaunā perioda finansējumu pašvaldības labākajā gadījumā varēs saņemt tikai nākamā gada otrajā pusē, novadā nav vērojams ekonomikas kritums?

– Tāda situācija ir visā Latvijā, taču tā nav tik kritiska, jo daudzu iepriekšējā perioda projektu pabeigšanas termiņš ir 2015. gads. Arī Kuldīgas novadā vēl arvien norit darbi iepriekšējā plānošanas perioda projektu ietvaros.

Lai attīstība neapstātos, esam paredzējuši veikt ap 700 tūkstošu investīcijas no pašu budžeta, kā arī izskatām iespējas ņemt jaunus kredītus, jo daļa iepriekšējo kredītu jau ir atdoti.

– Vai gatavojat projektus iesniegšanai ES finansējuma saņemšanai, lai, tikko kā atveras kāds fonds, jūs būtu gatavi tos iesniegt izskatīšanai?

– Protams, mums ir sagatavoti vairāki projekti. Vēl vairāk – mēs veicam arī tehnisko projektu izstrādi par saviem līdzekļiem, lai mums aktuālākos projektus varētu realizēt, līdzko būs pieejams finansējums.

– Kuri tad ir tie projekti, kam piešķirta prioritāra nozīme?

– To ir ļoti grūti pateikt, jo vajadzību ir ļoti daudz. Ielas un ceļi ir prioritāte numur viens. Zināms, ka būs pieejams finansējums lauku ceļu infrastruktūras uzlabošanai – tagad darba kārtībā ir izvēlēties tos ceļus, kas jālabo vispirms.

Svarīgs objekts ir jauna korpusa būvniecība Kuldīgas tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma – profesionālās izglītības kompetenču centra vajadzību nodrošināšanai. Jaunais korpuss vajadzīgs automehāniķu un galdnieku mācību procesa nodrošināšanai, vajadzīgas arī kopmītnes, jo skola ir ļoti populāra un arvien vairāk jauniešu izvēlas šeit apgūt profesiju. Tas piesaista Kuldīgai jaunus un strādāt gribošus cilvēkus.

Joprojām aktuāla ir pilsētas ielu rekonstrukcija, kā arī ūdenssaimniecības attīstības projekts. Ļoti nozīmīgs ir sporta skolas un peldbaseina projekts, kam jau ir pabeigts tehniskais projekts – tagad jāgaida finansējums tā būvniecībai.

Domājam par ielu un komunikāciju izbūvi industriālajās teritorijās, pirmām kārtām par jau esošo ražošanas uzņēmumu darbības nodrošināšanai nepieciešamajiem uzlabojumiem, piemēram, Saules ielejai, kas ir piegādātājs Rimi un Superneto tīklam un plāno jaunus ražošanas apjomus. Ceram, ka, uzlabojot infrastruktūru, mums izdosies piesaistīt jaunus ražotājus.

Domājam par Kuldīgas slimnīcas darbības pilnveidošanu un esošo resursu efektīvu izmantošanu. Plānojam patlaban neizmantotā korpusā izveidot pansiju vecajiem cilvēkiem, pārceļot tos no esošā pansionāta Kuldīgas nomalē. Atzīmēšu, ka šī ēka jau padomju laikos ir būvēta pansionāta vajadzībām.

– Ko jūs pati gribētu pateikt Latvijas cilvēkiem?

– Kad man jautā, kas jauns Kuldīgā, saku: mums šogad ir atvērti jauni restorāni Goldingen Room un Bangert’s un viesnīca Jēkaba sēta! Tas nozīmē, ka cilvēki ir noticējuši Kuldīgas potenciālam!

Varu droši aicināt ciemos visus, kas alkst vēstures elpas, romantikas un kvalitatīvas izklaides.