Runas par Latgales atdalīšanos no Latvijas ir «tukša muldēšana», un šādas idejas nespēs rast pietiekami daudz dzirdīgu ausu, ir pārliecināti Latgales pašvaldību vadītāji. Viņi līdzīgi premjerministrei Laimdotai Straujumai uzskata, ka šādas idejas Latvijā tiek importētas no kaimiņiem.
Vairākus gadus pēc kārtas kreisi noskaņotajā sabiedrībā, kuras spilgtākais pārstāvis ir Vladimirs Lindermans, regulāri uzplaiksnī ideja par Latgales autonomijas izveidošanu. Krimas aneksijas kontekstā šīs separātiskās vēsmas guvušas jaunu aspektu, bet pagājušajā nedēļā pie Latvijas vēstniecības Krievijā pat norisinājies mītiņš par Latgales piederību Krievijai.
L. Straujuma nenoliedz, ka pēdējā laikā bieži notiek dažādi mītiņi, kuros tiek pausti radikāli viedokļi, taču, viņai tiekoties ar Latgales pašvaldību pārstāvjiem, premjerministre guvusi pārliecību, ka Latgalē neviens par atdalīšanos nedomā, – ne tādas domas Latgalē tiek domātas, ne tiek organizēti pasākumi, lai ko tādu darītu.
Par pilnīgām muļķībām separātiskos aicinājumus dēvē pat Zilupes novada mērs Oļegs Agafonovs, kura vadītajā novadā ir tikai 23% latviešu. «Mēs uzskatām, ka tās ir provokācijas vai muļķības, kuras izplata cilvēki, kas nevēlas civilizēti dzīvot. Gan Zilupe, gan Latgale ir neatkarīgas Latvijas neatņemama sastāvdaļa, kas nevar būt ne atdalītas, ne kādam atdotas. Jo vienotāka ir mūsu teritorija, jo labāk mēs visi dzīvosim,» saka O. Agafonovs. Zilupes novadā 2012. gada referendumā par krievu kā otras valsts valodas atzīšanu nobalsoja 90% vēlēšanās piedalījušos pilsoņu.
Lielākā nelatviešu koncentrācija Latgalē ir reģiona lielākajā pilsētā Daugavpilī, tajā mīt tikai 33% latviešu. Arī pieļaujot ļaunāko scenāriju, ka šīs pilsētas iedzīvotāji, kurus par savas propagandas upuriem izvēlas arī V. Lindermans, paziņo par Latgales atdalīšanos no Latvijas, ir praktiski neiespējami – Daugavpilij apkārtējie daudz latviskākie novadi kaut ko tādu nepieļautu.
Piemēram, tikai 61 kilometru no Daugavpils esošo Līvānu novada pašvaldības priekšsēdētājs Andris Vaivods pat nepieļauj domu, ka viņa vadītajā novadā ideja par Latgales atdalīšanos no Latvijas varētu rast atbalstītājus. Viņš atzīst, ka valdība un Saeima reizēm ignorē pašvaldību iedzīvotāju intereses, tādējādi aizkaitinot tos, taču Latgales atdalīšanos nepieļaušot ne Līvānos dzīvojošie latvieši, ne cittautieši.
«Manā skatījumā visas tautības, kas dzīvo Latgalē, nebūs laimīgas, ja šī zeme nepiederēs latviešiem. Tiekoties ar krievvalodīgajiem un latviešiem, nav nekādu problēmu. Bieži esmu Daugavpilī, visu cieņu šiem cilvēkiem, kuri prot un iespēju robežās runā latviski, mīl savu zemi, mīl latgali. Grib dzīvot tā, kā dzīvo šobrīd. Viņi nebūs laimīgi, ja šeit būs Krievija,» saka novada vadītājs, kas citādi domājošajiem iesaka aizbraukt uz Krieviju, kur domas par atdalīšanos no Latvijas ātri vien izgaisīšot. Tiesa, viņš gan aicina valdību un Saeimu nepārsteigties ar lēmumiem, kas skartu valodas jautājumus.
Arī Preiļu novada vadītājs Aldis Adamovičs uzskata, ka runas par Latgales atdalīšanos ir provokatoru roku darbs, jo ne viņa pašvaldībā, ne netālajā Daugavpilī un Rēzeknē neesot jūtams, ka cilvēki vispār par ko tādu aizdomātos.
«Tas nav iespējams! Preiļu novadā nekādi simptomi nav vērojami ne starp krievvalodīgajiem, ne latviešiem. Latgale ir Latvijas sastāvdaļa, un tās [separātisma idejas] ir muļķības un politiskās spekulācijas. Arī ar Daugavpils un Rēzeknes pašvaldību vadītājiem esmu runājis – arī tur no iedzīvotājiem nav bijuši nekādi signāli,» saka novada galva.
«Pie mums Varakļānos ir 92% latviešu, mums tāds noskaņojums vispār nevar būt. Tā ažiotāža ir muļķīga, nezinu, kam tas Latvijā varētu būt izdevīgi, tas droši vien vajadzīgs kādam ne mūsu valstī,» lakonisks savukārt ir Varakļānu novada priekšsēdētājs Māris Justs.