Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde šodien nolēmusi atbalstīt iekšlietu ministra Riharda Kozlovska demisijas prasīšanu, aģentūrai LETA apstiprināja Saeimas deputāte Ilona Jurševska.
Viņa norādīja, ka pēc valdes sēdes ZZS šajā jautājumā nāks ar publisku paziņojumu.
Kā ziņots, nacionālā apvienība "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) šodien valdes un frakcijas ārkārtas sēdē nolēma oficiāli prasīt iekšlietu ministra Kozlovska demisiju.
Kā aģentūrai LETA sacīja nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars, VL-TB/LNNK pārstāvji nolēmuši sākt vākt deputātu parakstus Kozlovska demisijas pieprasīšanai. Lai šāds jautājums tiktu izskatīts Saeimā, nepieciešami desmit deputātu paraksti.
Dzintars skaidroja, ka 16.marta pasākumu laikā pie Brīvības pieminekļa netika nodrošināts likumā noteiktais - netraucēta pasākuma norise. Politiķis arī norādīja, ka iekšlietu ministram līdz balsojumam ir iespēja sevi pierādīt un atvainoties karavīriem, taču, ja viss turpināsies kā līdz šim, nacionālā apvienība balsos par neuzticības izteikšanu ministram. Taujāts, vai kāda ministra rīcība varētu likt pārdomāt un neprasīt Kozlovska demisiju, Dzintars norādīja, ka ir "ļoti grūti iztēloties", kas varētu likt VL-TB/LNNK mainīt savu nostāju.
Pēc Dzintara teiktā, notikušais pie Brīvības pieminekļa, kad leģionāru atceres gājiena dalībnieki tika sagaidīti ar skaļām sirēnām un mūziku krievu valodā, esot vērtējams kā "zaimojoša akcija".
Taujāts, vai VL-TB/LNNK pārstāvjiem bija arī citi viedokļi šajā jautājumā, Dzintars atbildēja, ka, uzklausot visus viedokļus, nacionālā apvienība panāca vienotu nostāju par Kozlovska demisijas pieprasīšanu.
Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli Saeimas lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu ministram var iesniegt ne mazāk par desmit deputātiem. Šāds jautājums iekļaujams Saeimas sēdes darba kārtībā ne agrāk par piecām dienām, bet ne vēlāk par desmit dienām pēc tā izsniegšanas deputātiem. Līdz ar to parlamentā šo jautājumu varētu skatīt nākamnedēļ.
Kā ziņots, VL-TB/LNNK ir iebildumi par policijas darbu 16.martā, kad pie Brīvības pieminekļa leģionāru atceres gājiena dalībniekus ar skaļām sirēnām, ausīs griezošu mūziku krievu valodā un ierakstītām uzrunām ar savu skatījumu uz vēsturi sagaidīja protestētāji.
Saeimas deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) aģentūrai LETA uzreiz pēc pasākuma pauda viedokli, ka no iekšlietu ministra puses ir nolaidība pieļaut, ka pie Brīvības pieminekļa notiek "šāda griezīga krievu marša skaļa skandināšana", uz ko policija nereaģē, bet rīkojas pat pretēji. Ja ministrs nav ticis galā, acīmredzot amats būs jāatstāj, sprieda Dombrava, kurš pats mēģināja pieklusināt protestētājus, taču tā vietā viņam vien izdevās pagrūstīties ar policistiem.
Kozlovskis aģentūrai LETA vērtēja, ka policija pasākumā ir bijusi savu uzdevumu augstumos un nodrošinājusi sabiedrisko kārtību. Ministrs atzīmēja, ka visi pasākumi bija pieteikti un saskaņoti un to organizētāji nekādus pārkāpumus nepieļāva. Ministrs gan atzina, ka "Apvienības pret nacismu" atskaņotā mūzika un teksti raisīja klātesošajos sakāpinātas emocijas. Viņš teica, ka arī pagājušajā gadā leģionāru pretinieki bija plānojuši atskaņot skaļu mūziku, taču, iespējams, tehnisku iemeslu dēļ tā nebija tik labi dzirdama.
Policija izdarīja to, kas tai bija jāizdara, neatkarīgi no savas politiskās pārliecības vai emocijām, teica ministrs un norādīja, ka tā rezultātā neviens cilvēks necieta un fiziski konflikti netika pieļauti.
Arī Reformu partija (RP) un partijas "Vienotības" kandidāte Rīgas domes priekšsēdētāja amatam Sarmīte Ēlerte sestdien uzteic policistu darbu pie Brīvības pieminekļa notikušajos leģionāru atceres pasākumos un pretēja viedokļa pārstāvju rīkoto akciju laikā.