Valsts drošības iestādes un Ģenerālprokuratūra nosargājusi savu pozīciju – iemeslus, kādēļ amatpersonai aizliegta piekļuve valsts noslēpumu saturošai informācijai, nedrīkst uzzināt ne pati amatpersona, ne sabiedrība.
Šādus grozījumus atvērtajā likumā par valsts noslēpumu pirms trešā lasījuma vēlējās panākt Saskaņas centra (SC) deputāts Andrejs Elksniņš, kas piekļuves atteikuma dēļ tā arī nekļuva par Saeimas Aizsardzības, Iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas locekli.
Savā priekšlikumā viņš aicināja iekļaut likumā normu, kas piekļuves piešķirošajam Satversmes aizsardzības birojam (SAB) uzliktu par pienākumu informēt atteikumu saņēmušo amatpersonu par iemesliem. Saskaņā ar A. Elksniņa ierosinājumu šis priekšlikums būtu attiecināms uz deputātiem, jo pašreizējā situācijā, saņemot atteikumu, politiķis nezina tā iemeslus un nespēj atspēkot patiesībai, iespējams, neatbilstošu informāciju. Viņš arī uzskata, ka sabiedrībai ir tiesības uzzināt par iemesliem, kāpēc kādai augstai amatpersonai vai deputātam atteikta piekļuve, tādējādi ļaujot tai izdarīt pārdomātāku lēmumu nākamajās vēlēšanās.
To, ka šāds likuma grozījums būtu nepieciešams, uzskata arī Jānis Ādamsons (SC). «Nezinot atbildes un pierādījumus, kā tu vari pierādīt, ka neesi ēzelis?» saka parlamentārietis, kuram pielaide valsts noslēpumu saturošai informācijai liegta jau vairākus gadus. Bijušais iekšlietu ministrs ir pārliecināts, ka SAB un valdošā koalīcija apzināti izmanto valsts noslēpuma likumu, lai manipulētu ar politiskajiem oponentiem. «Nevar taču kontrolēt kādu, ja tas kontrolē tevi,» savu redzējumu par SAB ieinteresētību nedot pielaides skaidro politiķis.
Arī Nacionālās apvienības deputāts un komisijas loceklis Kārlis Krēsliņš par drošības iestāžu nevēlēšanos atklāt atteikuma iemeslus ir neizpratnē, jo tas viņam atgādinot «Staļina laika» izsūtīšanas.
Tomēr SAB un Ģenerālprokuratūra, dēvējot priekšlikuma iesniedzēja argumentāciju par nepārdomātu un pretrunā ar citiem likumiem esošu, iebilst šiem argumentiem, jo, sniedzot skaidrojumus par pielaides atteikuma iemesliem, neizbēgami tiktu atklāti informācijas avoti vai informācijas iegūšanas metodes. Esot arī citi normatīvie akti, kas tiktu pārkāpti, sniedzot skaidrojumu par atteikumu.
«Tad jau var atklāt informāciju arī par garīgo veselību. Piemēram, ka pielaide atteikta tāpēc, ka personai ir šizofrēnija,» ilustrējot iespējamos riskus pārkāpt informācijas par personas veselību ierobežojumus, saka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Viņš gan atzīst, ka profesionāļi, kuriem nav pielaides valsts noslēpumu saturošai informācijai, bieži nespēj izmantot savu pieredzi valsts labā, jo Latvijā pārāk aizraujoties ar dokumentu klasificēšanu un reizēm klasificējot pat tādu informāciju, kas brīvi pieejama internetā.
Uzklausot ģenerālprokurora iebildumus, Aizsardzības, Iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija neatbalstīja nevienu no A. Elksniņa priekšlikumiem, A. Elksniņš savu pārliecību gatavojas aizstāvēt, iesūdzot valsti.