Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) ievērot noslēgto vienošanos un pildīt apņemšanos aizstāvēt Latvijas lauksaimniekus laikā, kad Brisele kārtējo reizi grib "uzmest" Latvijas zemnieku, aģentūru LETA informēja ZZS biroja vadītāja Ilona Jurševska.
ZZS pievienojas Latvijas lauksaimnieku organizācijām un pieprasa premjerministram kopīgi ar valsts atbildīgajām amatpersonām un Eiropas Parlamenta deputātiem darīt visu iespējamo, lai bloķētu nepieņemamo Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidenta Hermana van Rompeja piedāvājumu nākamajam septiņu gadu budžetam attiecībā uz tiešmaksājumiem lauksaimniekiem.
"Šobrīd izšķiras, vai Dombrovska apņemšanās iestāties par Latvijas lauksaimniekiem ir stingra vīra cienīga rīcība, vai kārtējo reizi Latvija padosies Briseles spiedienam. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka neizdevīgais Eiropas piedāvājums paliek spēkā, tāpēc aicinām premjeru un no Latvijas ievēlētos Eiroparlamenta deputātus pielikt visas pūles, lai netaisnīgais ES daudzgadu budžets netiktu apstiprināts," uzsver ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
"Tā ir ņirgāšanās ne tikai par Latvijas lauksaimnieku, bet Latvijas laukiem kopumā, ja risinājumu sola tikai 2020.gadā. Tad var nesolīt nemaz. Zinu, ka ar šādiem solījumiem esam baroti daudzus gadus, bet, kad Eiropai jāpieņem lēmums, viss aizmirstas un nekas nemainās. Uzskatu, ka premjeram ir jābūt cietam mugurkaulam un drosmei bloķēt Latvijas lauksaimniekiem netaisnīga budžeta apstiprināšanu," uzskata ZZS deputāts Jānis Dūklavs.
ZZS uzskata, ka tiešmaksājumiem ir jābūt objektīviem visiem ES lauksaimniekiem, un Latvijas zemniekiem, jau sākot ar 2014.gadu, jāsāk saņemt vismaz minimālais tiešmaksājumu līmenis 80% apmērā no vidējā Eiropā. Šobrīd tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 186 lati par hektāru.
Politiskais spēks norāda, ka Briseles šī brīža piedāvājums Latvijai ir 138 lati par vienu hektāru 2020.gadā, turklāt uz Lauku attīstības programmas samazinājuma rēķina. Bez tam Latvija ar zemāko tiešmaksājumu līmeni ir pielīdzināta Rumānijai.
Savukārt kohēzijas maksājumu griesti Latvijai tiek piedāvāti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas nesaskan ar Latvijas interesēm. Mūsu mērķis ir saglabāt vismaz esošo kohēzijas politikas finansējuma līmeni jeb 3,3 miljardus latu laika posmā no 2014.gada līdz 2020.gadam, skaidro Jurševska.
Kā ziņots, Rompeja jaunākais piedāvājums nākamajam bloka septiņu gadu budžetam attiecībā uz tiešmaksājumiem lauksaimniekiem varētu apmierināt Latvijas lauksaimnieku intereses.
Ministru prezidenta preses sekretārs Mārtiņš Panke aģentūrai LETA sacīja, ka līdz 2020.gadam Latvijas lauksaimniekiem tiek piedāvāts sasniegt 196 eiro (138 latu) lielu platību maksājumu par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa. Tas atbilst nākamajai valstij ar zemāko tiešmaksājumu līmeni - Rumānijai.