Slovēnijā svētdien notiek prezidenta vēlēšanas, kurās visvairāk balsu tiek prognozēts pašreizējam prezidentam Danilo Turkam. Tomēr paredzams, ka viņam neizdosies iegūt vairāk nekā pusi balsu, kas nepieciešamas ievēlēšanai jau pirmajā kārtā.
Turkam sabiedriskās domas aptaujas prognozē 42 līdz 44% balsu, bijušajam kreisi centriskajam premjerministram Borutam Pahoram - 33%, bet bijušajam kultūras ministram un Eiropas Parlamenta deputātam Milanam Zveram, ko atbalsta pašreizējais valdības vadītājs Janezs Janša, - 24%.
Tādējādi otrajā vēlēšanu kārtā 2.decembrī Turkam nāktos sacensties ar Pahoru.
Slovēnija, kas savulaik Eiropas Savienībā tika uzskatīta par ļoti veiksmīgu jaunpienācēju, šobrīd cīnās ar ekonomisko krīzi un var izrādīties nākamā eirozonas valsts, kam nepieciešams steidzams glābšanas plāns.
Prezidentam Slovēnijā ir galvenokārt ceremoniālas funkcijas, bet Turks, ko atbalsta kreisi centriskā partija "Pozitīvā Slovēnija", tiek uzskatīts par bremzējošu faktoru reformu un taupības pasākumu īstenošanā. Savā priekšvēlēšanu kampaņā viņš atklāti apstrīdējis pašreizējā premjera Janšas politiku, paužot viedokli, ka situācija "ir smaga, bet nebūt nav ārkārtēja, un nav vajadzības to dramatizēt".
Abi viņa sāncenši valdības centienus atbalsta.
Uz eksportu orientēto valsti smagi skārusi globālā krīze, un tagad tās ekonomikai draud jauna lejupslīde, jo, pateicoties valdību īstenotajiem taupības pasākumiem, samazinājies gan eksports, gan iekšzemes pieprasījums.
Pērn virkne toreizējās kreisi centriskās valdības ierosināto likumu tika noraidīta referendumos, kuru rīkošanu pieprasīja arodbiedrības, studentu organizācijas un politiskā opozīcija. Tas noveda pie valdības krišanas un pirmstermiņa vēlēšanām, pēc kurām pie varas februārī nāca Janšas vadītā labēji centriskā koalīcija.
Situācijas uzlabošanai un parāda mazināšanai Ļubļana plāno samazināt atalgojumu sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, paaugstināt pensionēšanās vecumu, pazemināt bezdarbnieku pabalstus un privatizēt lielākās bankas.