Vaidere: Diskusija par Viņķeles kandidēšanu uz premjera amatu nav aktuāla
Saruna ar profesori, ekonomikas zinātņu doktori, Eiropas Parlamenta deputāti Inesi Vaideri (Vienotība).
– Vienotībā ir ticis runāts par Ilzi Viņķeli kā perspektīvu kandidāti Ministru prezidenta amatam, ja nu gadījumā kaut kas notiek ar Dombrovski. Jūsuprāt, viņa būtu piemērota šim amatam un viņai Vienotībā ir pietiekams atbalsts?
– Es neredzu nekādu vajadzību tagad diskutēt par citiem kandidātiem, jo Valdis Dombrovskis ir labs premjers un partija viņu atbalsta. Mums ir daudz pieredzējušu cilvēku, kas nepieciešamības gadījumā varētu pretendēt uz Ministru prezidenta amatu. Āboltiņa, Vilks, Reirs – un vēl virkne citu. Turklāt man jāatzīmē, ka Viņķeļu uzvārds – gan saistībā ar kandidēšanu uz Rīgas mēra amatu, gan saistībā ar kandidēšanu uz premjera amatu – nav vis diskutēts partijā, bet gan presē. Varbūt tā ir kāda PR akcija. Turklāt, ievērojot Ilzes viedokli attiecībā uz pensionāriem, eventuālā diskusija par piemērotību premjera amatam, šķiet, nav aktuāla.
– Saistībā ar labklājības ministres Ilzes Viņķeles pozīciju jautājumā par grāmatām bērniem Kad Rūta bija Rihards un Kad Kārlis bija Karlīne Vienotībā izvērtās ļoti asa diskusija. Kāda ir jūsu nostāja šajā jautājumā?
– Tā bija diskusija par vērtībām. Pēc būtības Vienotība nav liberāla partija, bet gan centriska partija ar nacionāli konservatīvu ievirzi. Arī Eiropā mēs esam vienā Tautas partiju grupā ar kristīgajiem demokrātiem, kas arī daudz ko izsaka. Ļoti daudzi Vienotībā uzskata, ka mums nevajadzētu liberālās idejas nest kā savu karogu. Arī Eiropas Parlamentā minoritāšu, seksuālo minoritāšu un transpersonu tiesības ir Liberālās alianses (kur darbojas deputāts no Latvijas Ivars Godmanis) lauciņš. Mūsu partijai ir citas vērtības un pieeja. Ministrei [Ilzei Viņķelei] vajadzēja sākotnēji vērsties partijas valdē un diskutēt par to, vai šīs idejas partijā gūst atbalstu. Tad, es pieņemu, diskusija būtu palikusi partijas iekšienē, nevis nesta uz āru. Bet, tā kā ministre pretējus uzskatus uzreiz nodēvēja par tumsonību un atpalicību, tas radīja arī pretreakciju.
– Kāda ir Vienotības situācija koalīcijā ar Reformu partiju un Visu Latvijai!TB/LNNK? Tā nav tā kā nelielās sprukās – no vienas puses – partneris, kurš nekompetenci sauc par reformām, no otras – partneris, kas grib aplinkus ceļiem iegūt lielāku ietekmi. Cik ilgi tā var turpināties?
– Strādāt koalīcijā ir ļoti grūti. Taču tas nav viegli nevienā valstī. Tiešām – šīs valdības veidošanas pamatā ir ielikta zināma disproporcija – Reformu partijai, ņemot vērā tās nelielo ietekmi un resursus, ir nesamērīgi daudz ministru amatu. Savulaik biju vides ministre Vides un reģionālās attīstības ministrijā. Man liekas, ka ministram [Edmundam Sprūdžam] kompetences derētu krietni vairāk. Reģionālās reformas laikā tika pieļautas daudzas kļūdas, un tagad tās varētu labot, bet man liekas, ka tur īsti nav izpratnes un politiskās gribas.
– Kādas tur reformas kļūdas... Šai ministrijā taču visi politiskie resursi tiek virzīti Lemberga un Ventspils domes apkarošanai.
– Nezinu, vai vajag cīnīties tieši ar šo pašvaldību. Varbūt vajadzētu skatīties, kā pašvaldību darbu un sistēmu uzlabot kopumā.
– Tomēr Vienotības valde galu galā paudusi atbalstu Sprūdža darbībām, arī ierosinot likumdošanā precizēt domes priekšsēdētāju atlaišanas kārtību. Jums šis atbalsts Sprūdža darbībām šķiet pamatots?
– Lēmums par Lemberga atstādināšanu parādīja, ka īsti tiesiski sakārtotas sistēmas šajā jautājumā nav. Tomēr ministra lēmumi amatpersonu atstādināšanā nedrīkstētu būt politiski motivēti. Manuprāt, likumdošanā atstādināšanas nosacījumi ir jāprecizē, lai nenotiktu tā, ka ministrs savu lēmumu pieņem, balstoties tikai uz to, ka viņš pārstāv vienu partiju, bet attiecīgā amatpersona – citu. Mēra atstādināšana pašvaldībā varētu notikt budžeta līdzekļu izšķērdēšanas gadījumā, kā šobrīd Rīgā, kur budžeta deficīts sasniedzis vairāk nekā 55 miljonus. Runājot par konkrēto gadījumu – es nezinu, kāpēc lēmums par Lembergu bija jāpieņem tagad, ja viņa statuss pašvaldībā ir tiesas noteikts jau ilgāku laiku. Acīmredzot arī tāpēc Vienotībā un ne tikai mūsu partijā bija radies apmulsums. Turklāt Latvijā nereti ir gadījumi, kad kāds kādu apsūdz, lai padarītu neiespējamu turpmāko darbību politikā. Es domāju, ka Vienotības valdes lēmums bija kompromiss – no vienas puses, atbalstot Reformu partiju kā koalīcijas partneri, no otras – pasakot, ka jautājums nemaz nav tik vienkāršs. Man gribētos, lai juristi Saeimā pēc iespējas ātrāk ķertos pie šā jautājuma sakārtošanas, lai nebūtu situācija, ka vēlētāji ir vīlušies, ja no amata atceļ amatpersonu, kura, pēc viņu domām, strādā labi.
Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"