Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) reformu priekšlikumi var radīt valdības nestabilitāti, šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pieļāva Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Prezidents skaidroja: ja šie priekšlikumi nonāks līdz izskatīšanai Ministru kabinetā, tie valdībā var radīt nesaskaņas. Bērziņš pagaidām atturējās vērtēt Sprūdža reformu plānus, jo uzklausījis vien pašvaldību pārstāvju viedokļus, bet tikšanās ar pašu ministru paredzēta 13.septembrī.
Vienlaikus prezidents kā galveno pašvaldību sašutuma iemeslu minēja ministra iesniegto vīziju par Latviju kā zaļāko valsti pasaulē. Bērziņš ironizēja, ka "zaļā" šajā projektā esot tik daudz, ka pats projekts izskatoties zaļš.
Tāpat Bērziņš pagaidām skeptiski izteicās par plāniem mazināt deputātu skaitu pašvaldībās, profesionālo pašvaldības deputātu konceptu un atkritumu apsaimniekošanas sistēmā ieplānotās izmaiņas. Prezidents sacīja, ka patlaban viņam nav pārliecības, ka Sprūdža plānotajās reformās tiek atspoguļota profesionāla sapratne par pašvaldībām un pašvaldību attīstību.
Vienlaikus Bērziņš vairākkārt uzsvēra, ka precīzu viedokli par ministra rosinātajām reformām viņš varēs paust vien pēc tikšanās ar pašu Sprūdžu.
Prezidenta preses dienestā aģentūru LETA informēja, ka pašvaldību pārstāvji šodien tikšanās laikā ar prezidentu akcentējuši sadarbības trūkumu ar nozares ministru un virzīto reformu nepārdomātību.
Lielo pilsētu pašvaldību vadītāji uzsvēra, ka šobrīd ministrijas izvirzītā dienas kārtība nekādā veidā neatbilst aktuālajai situācijai un nav vērsta uz sasāpējušu problēmu praktisku risināšanu. Izskanēja nepārprotamas bažas un neizpratne par minētajām iecerēm, kā arī uz atklātas sadarbības trūkumu ar nozares ministru. Sarunas dalībnieki pauda pārliecību, ka no iecerētajām reformām zaudēs valsts un pašvaldības un iedzīvotāji.
Lielo pilsētu pašvaldību vadītāji pauda, ka mēģinājums iestrādāt Nacionālās attīstības plāna projektā būs pretrunā šī plāna mērķim nodrošināt ekonomisko izrāvienu un kavēs attīstību. Tā rezultātā Latvija varētu zaudēt cīņā par Eiropas Savienības finansējumu Latvijai nākamajā plānošanas periodā.
Komentējot paredzētās izmaiņas atkritumu apsaimniekošanā, lielo pilsētu pārstāvji uzsvēra: tās tieši apdraud reģionālo atkritumu poligonu darbību un radīs nekontrolējamu atkritumu plūsmu, kā rezultātā celsies arī maksājumi iedzīvotājiem. "Ja tiek izjaukta atkritumu apsaimniekošanas sistēma, tiek izjaukta arī plūsma, kas izlīdzina pakalpojuma izmaksas un īsteno pakalpojuma nodrošināšanu arī attālākās teritorijās. Šādi var tikt sadārdzināti esošie pakalpojumi, jo pašvaldību komersanti, ņemot vērā iepriekš paredzēto atkritumu apjomu, nespēs segt izmaksas," uzsvēra Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvji.
Pārrunājot jautājumu par likumprojekta "Vietējo pašvaldību referendumu likums" izstrādes gaitu, sarunas dalībnieki norādīja, ka vietējie referendumi, kuri tiktu rīkoti par infrastruktūru objektu būvniecības iecerēm, kavēs Eiropas Savienības fondu apguvi un negatīvi ietekmēs tautsaimniecības attīstību, radīs papildus administratīvos šķēršļus.
Valsts prezidents pauda izpratni par lielo pilsētu vadītāju teikto un aicināja tikšanās dalībniekus savus viedokļus paust arī publiski un atklāti iesaistīties diskusijā par minētajiem jautājumiem. Valsts prezidents uzsvēra, ka jau nākamnedēļ plānotajā tikšanās reizē ar ministru Sprūdžu vēlēsies dzirdēt arī viņa viedokli un argumentus iecerētajām izmaiņām. Valsts prezidents apliecināja, ka lielo pilsētu paustās bažas par notiekošo nozarē notiekošo pilnība saskan ar Latvijas pašvaldību savienības izteikto viedokli sarunā pie Valsts prezidenta pirms pāris dienām.
Jau ziņots, ka lielās pilsētas nesaredzot ministra Sprūdža veikumu reformu īstenošanā un esot pārsteigtas par viņa iniciatīvām, kā arī alternatīvo Nacionālā attīstības plāna vīziju. Pēc augusta nogalē notikušās LLPA pārstāvju tikšanās ar Sprūdžu tika atzīts, ka sanāksme noritējusi bez rezultātiem.
Lai gan šāda saruna ir bijusi laba un vērtīga, asociācijas biedri nav guvuši pārliecību, ka ministrijas aktivitātes ir vērstas uz reģionu attīstību un iedzīvotāju interešu aizstāvībai. Arī pats Sprūdžs atzina, ka ir bijuši jautājumi, kuros ir bijusi vienprātība ar LLPA biedriem, un jautājumi, kuros vienošanās nav.