Pēc skaidrojumu saņemšanas no Finanšu ministrijas (FM) neatkarīgo deputātu grupa nolēmusi konceptuāli atbalstīt budžeta grozījumus, tomēr arvien palikušas neskaidrības par aptuveni 6,5 miljonu latu izdevumiem esošajā budžeta grozījumu redakcijā, par kuriem lūgta papildu informācija.
"Mēs kā atbildīgs koalīcijas partneris vēlamies līdz galam saprast izdevumus un to pozīcijas, par kurām mēs, balsojot par budžeta grozījumiem, uzņemamies līdzatbildību," situāciju, kāpēc šis jautājums tika aktualizēts, skaidro "Brīvo demokrātu" valdes priekšsēdētāja Elīna Siliņa.
Vienlaikus deputāti un biedrība uzsver, ka jau šobrīd panākts ievērojams budžeta līdzekļu ietaupījums - galvenokārt uz dažādu administratīvo tēriņu un administratīvo funkciju tēriņu optimizēšanas rēķina.
"Salīdzinot ar sākotnējo budžeta grozījumu redakciju, jau tagad ir panākts vairāku desmitu miljonu latu ietaupījums uz dažādu administratīvo tēriņu rēķina. Latvija vēl nav pilnībā atguvusies no ekonomiskās krīzes, un valstij arvien nav izveidots bezdeficīta budžets, tāpēc būtu neatbildīgi pieļaut dažādu lieku administratīvo tēriņu akceptēšanu," uzsver Siliņa.
Tāpat "Brīvie demokrāti" apšauba atsevišķu pozīciju izmaksu pamatotību un lūgs atbildīgo ministriju paskaidrojumus, piemēram, par 260 000 latu vērtas IT platformas izveidi Latvijas Televīzijai, degvielas iegādi dienestam un citām pozīcijām.
Tāpat deputāti vēlas saņemt plašākus skaidrojumus arī citās pozīcijās, ko FM pārstāvji līdz galam paskaidrot nevarēja, norādot, ka jālūdz papildu informācija atbildīgajām ministrijām.
Deputāti vēlas tikties arī ar veselības ministri Ingrīdu Circeni (V), lai sīkāk pārrunātu ar Veselības ministrijas izdevumiem saistītos jautājumus budžeta grozījumu kontekstā.
LETA jau ziņoja, ka saskaņā ar valdības konceptuālo atbalstu FM ir panākusi vienošanos ar nozaru ministrijām par 70 miljonu latu sadalījumu prioritārajiem pasākumiem šā gada budžeta grozījumos. Ņemot vērā Ministru kabineta noteikto, grozījumos prioritāri papildu līdzekļi tiek paredzēti vienreizējiem pasākumiem, kas nerada fiskālu ietekmi uz nākamo gadu budžetiem.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) iepriekš bija uzsvēris, ka 2012.gada budžeta grozījumos nebūs runa par "masveidīgām algu paaugstināšanām", jo visus lēmumus, kas šajā jautājumā tiks pieņemti, lielā mērā ietekmēs 2013.gada budžeta deficīta griestu līmenis.
Šā gada valsts budžeta grozījumi Saeimā varētu tikt iesniegti jau augusta beigās.