Lagzdiņš: Bērziņa skandalozā atkāpšanās rada negatīvu rezonansi ebreju īpašumu jautājumam

Demisionējušā tieslietu ministra Gaida Bērziņa (VL-TB/LNNK) rīcība ebreju īpašumu kompensācijas jautājumā pēc būtības ir juridiski korekta, taču man ir iebildumi pret to, kā Bērziņš rīkojās, ar savu skandalozo atkāpšanos pievēršot šim jautājumam nepamatoti negatīvu rezonansi Latvijā un ārzemēs, "Rietumu Radio" sacīja politiķis Jānis Lagzdiņš.

"Bērziņa pozīcija ebreju īpašumu kompensācijas jautājumā ir juridiski korekta un, manuprāt, taisnīga. No šī viedokļa raugoties, situācijā, kad viņa iekšējā cilvēciskā pārliecība un politiskā pārliecība nesakrīt ar Bērziņam dotajiem uzdevumiem, demisija, šķiet, ir loģiska," sacīja Lagzdiņš. Toties politiķim ir iebildumi pret to, kā Bērziņš rīkojies. "Viņš ar savu politisko demaršu - skandalozo atkāpšanos ebreju īpašumu kompensācijas jautājumam radīja nepamatoti negatīvu rezonansi Latvijā un arī ārzemēs," uzskata Lagzdiņš.

Pirms Bērziņa atkāpšanās, kā uzskata politiķis, Nacionālā apvienība jau bija izkalkulējusi, ka tā neizies no valdības un viņu ietekme nemazināsies. "Viņi ar šādu Bērziņa rīcību gribēja pievērst sev uzmanību, un tas ir jebkuras partijas darbības mērķis," spriež Lagzdiņš, uzsverot, ka koalīcijas stabilitāti ministra demisija nekādā veidā neietekmēs.

"Pašlaik politiskā grāmatvedība parlamentā un valdībā ir tāda, ka cita labēja koalīcija nav iespējama. ZZS valdībā nav cerību iekļūt, jo tur galvenais šķērslis ir Reformu partija, savukārt "Saskaņas centrs" ar valodas referendumu arī, protams, sev ir nozāģējis ceļu uz koalīciju. To, pirms spert šādu soli, apzinājās arī Bērziņš un Nacionālā apvienība," sacīja politiķis, atkārtojot, ka galvenais demisijas mērķis ir bijis uzmanības pievēršana.

"Protams, arī Nacionālajai apvienībai gribētos, lai tās viedokli vairāk respektētu un lai viņiem būtu lielāka ietekme valdībā. Visos laikos, jau kopš Latvijas Tautas frontes dibināšanas mūsu valstī - parlamentā un valdībā ir bijusi politiska cīņa par ietekmes palielināšanu un tas ir loģiski," teica Lagzdiņš.

Atbildot uz jautājumu, cik piemērots tieslietu ministra amatam ir jaunais kandidāts Jānis Bordāns, Lagzdiņš sacīja, ka pazīst viņu no partijas "Latvijas ceļš" laikiem, jo Bordāns arī bijis tās biedrs. "Manuprāt, ļoti piemērots kandidāts ministra amatam - jauns, enerģisks jurists, kurš labi strādās tādēļ, ka, neskatoties uz savu jaunību, ir pieredzējis jurists un, kas ir ļoti būtiski, ir komandas cilvēks," uzskata politiķis.

LETA jau ziņoja, ka Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) kā tieslietu ministra amata kandidātu izvirzījusi pašreizējo ministrijas parlamentāro sekretāru Jāni Bordānu.

20.jūnijā par demisiju paziņoja iepriekšējais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), jo viņam un premjeram Valdim Dombrovskim (V) esot pārāk atšķirīgi viedokļi par ebreju īpašumu kompensācijas jautājumu. Premjers nākamajā dienā ministra demisiju pieņēma.

Latvijā

Latvijas degvielas mazumtirdzniecībā konkurence ir piesātināta - degvielas uzpildes staciju skaits pret automašīnu skaitu ir viens no augstākajiem Eiropā, intervijā aģentūrai LETA atzina degvielas tirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība. Viņš norāda, ka degvielas tirgotāju nozare ir kapitāla ieguldījuma ziņā ļoti intensīva, bet pēdējo gadu tendence ir tāda, ka ne visi mazie spēlētāji spēj turpināt kapitālieguldījumus un uzturēt kvalitāti, tāpēc mazo spēlētāju tirgus daļa samazinās. Pēc viņa teiktā, Latvijas degvielas tirgū šobrīd situācija ir stagnējoša un kopējās degvielas patēriņš Latvijā joprojām nav sasniedzis līmeni, kāds bija pirms pandēmijas.

Svarīgākais