Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbauda "Jelgavas autobusu parka" vadības darbības, kuras darbā konstatēti likumu ignorēšanas gadījumi, tostarp ikgadēji vairāk nekā miljonu latu vērti līgumi ar SIA "Intransserviss" pretrunā ar likumu slēgti bez iepirkumu konkursa.
Kā aģentūru LETA informēja SIA "Intransserviss" līdzīpašnieks un Jelgavas pilsētas domes deputāts Dainis Liepiņš (Reģionu alianse), viņš bija uzrakstījis KNAB iesniegumu ar lūgumu pārbaudīt pašvaldības kapitālsabiedrības SIA "Jelgavas autobusu parks" (JAP) komercdirektores un vienlaikus arī SIA "Intransserviss" līdzīpašnieces iespējamo interešu konfliktu un iespējamos pārkāpumus, slēdzot JAP līgumus ar SIA "Intransserviss" bez iepirkuma konkursa. KNAB bija sācis pārbaudi, sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) un šomēnes informējis iesniedzēju par noskaidrotajiem apstākļiem.
JAP komercdirektores sadarbību ar pašas privāto uzņēmumu KNAB turpina pārbaudīt, taču jau līdz šim konstatēts, ka JAP vadītājs Pēteris Salkazanovs iepriekš četrus gadus nelikumīgi nav informējis VID par valsts amatpersonas statusu komercdirektorei, taču šim pārkāpumam, pēc likuma, iestājies noilgums. Savukārt JAP līgumu slēgšana ar "Intransserviss" bez iepirkuma konkursa ir bijusi nelikumīga, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka vēstules kopija Liepiņam par iesnieguma izskatīšanas gaitu.
Kā teikts vēstulē, atsaucoties uz KNAB lūgumu, VID pērn pārbaudījis JAP komercdirektores statusu un konstatējis, ka uz 2006.gada janvārī Ļubļinskai izdotās prokūras pamata viņai bijušas tiesības slēgt darījumus un pieņemt lēmumus par JAP darbu, turklāt prokūra paredzējusi tiesības pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi. JAP vadītājam Salkazanovam VID sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu par savlaicīgu valsts amatpersonu saraksta neiesniegšanu VID, taču pēc tam administratīvā lietvedība tika izbeigta noilguma dēļ, jo prokūras termiņš bija beidzies 2010.gada decembrī.
Savukārt pirms mēneša KNAB lūdzis VID atkārtoti pārbaudīt, vai Ļubļinska nav iekļaujama valsts amatpersonu sarakstos viņai vēlāk izsniegtās pilnvaras dēļ, kas paredz komercdirektorei tiesības Salkazanova prombūtnes laikā parakstīt dokumentus.
Tāpat pēc KNAB lūguma IUB ir konstatējis, ka JAP ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma subjekts, kas nozīmē, ka "Jelgavas autobusu parkam" ir saistoša prasība rīkot konkursus virs noteiktām līgumcenu robežām.
Saskaņā ar dokumentiem JAP jau vairākus gadus par pakalpojumiem JAP komercdirektorei piederošajai SIA "Intransserviss" maksājis vairāk nekā miljonu latu gadā. Par "Intransserviss" sniegtajiem autobusu remonta un servisa pakalpojumiem JAP 2006.gadā samaksājis 525 678 latus, 2007.gadā - 812 384 latus, 2008.gadā - 1 446 408 latus, 2009.gadā - 1 816 516 latus, 2010.gadā - 1 351 200 latu, 2011.gadā - 1 375 957 latus. IUB secinājis, ka, slēdzot līgumus bez iepirkuma konkursa par šādām summām, JAP ignorējis normatīvos aktus, par ko IUB patlaban gatavo informāciju tālākai rīcībai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
KNAB šo pārbaudi turpina, vēstulē informējis Streļčenoks.
Kā iepriekš ziņots, pašvaldības SIA "Jelgavas autobusu parks" un JAP komercdirektorei daļēji piederošās SIA "Intransserviss" darījumu publiskošanas rezultātā jau ilgstoši turpinās konflikts starp "Intransserviss" līdzīpašniekiem - Liepiņu un Ļubļinsku, kuras interesēs darbojas arī trešais līdzīpašnieks Pāvels Kozlovs, kurš ikdienā vada šo uzņēmumu.
Šā konflikta gaitā turpinās arī vairākas tiesvedības un izmeklēšanas darbības Valsts policijā.
Liepiņš uzskata, ka konflikts starp viņu kā uzņēmuma SIA "Intransserviss" 50% kapitāla daļu īpašnieku un pārējiem īpašniekiem radās brīdī, kad viņš vēlējies saņemt atskaites par uzņēmuma izmaksu pozīcijām, jo, iespējams, pašvaldības naudas līdzekļi tiek pārcelti privātās rokās.
Informācija par uzņēmuma izmaksu pozīcijām sākotnēji netika sniegta, jo, kā izrādījies, uzņēmuma mazākuma īpašnieki Pāvels Kozlovs un Viktorija Ļubļinska, kuriem katram pieder 25% uzņēmuma kapitāla daļas, gūstot gan tiešu, gan netiešu labumu no uzņēmuma darbības.
Šo īpašnieku ģimenes no SIA "Intransserviss" tiešā veidā saņemot vairāk nekā 60 000 latu gadā, bet netiešā veidā viņu ieguvums esot vēl lielāks, jo bez ekonomiska pamatojuma SIA "Intransserviss" maksā procentus par aizdevumu citam Kozlova un Ļubļinskas uzņēmumam - "Autobusu tehniskajam centram", iepriekš biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Liepiņš.
Liepiņš uzskata, ka uzņēmuma dibinātājiem esot jāpiekrīt esošās valdes nomaiņai "ar neatkarīgiem profesionāļiem, kuri spētu uzņēmumu pārvaldīt profesionāli, godprātīgi un darboties visu uzņēmuma īpašnieku interesēs".
Savukārt Ļubļinska vaino Liepiņu un viņa sievu centienos, viņasprāt, nelikumīgi pārņemt uzņēmumu.
Pēc Ļubļinskas stāstītā, viņa 2003.gadā kopā ar Kozlovu izstrādājusi biznesa ideju, kopā mēģinājuši dabūt kredītlīdzekļus biznesa realizēšanai un faktiski izveidojuši uzņēmumu.
"Pēc tā laika nosacījumiem daļai uzņēmumā ieguldīto līdzekļu bija jābūt skaidrā naudā, un mums bija jāsameklē 120 000 latu liels ieguldījums. Tādu līdzekļu mums nebija, tāpēc AS "Hansabanka" darbinieks, kurš palīdzēja kārtot kredītjautājumus, piedāvāja šādu investoru atrast. Tas bija Liepiņš," uzņēmuma vēsturi klāsta Ļubļinska.
Pēc viņas paustā, tolaik Liepiņš atstājis pozitīvu iespaidu, viņi piedāvājumam piekrituši, slēdzot aizdevuma līgumu. Kā ķīla aizdevumam Liepiņam tikuši 50% uzņēmuma kapitāldaļu.
Savukārt 2006.gadā un 2007.gadā nauda, pēc Ļubļinskas vārdiem, atdota, bet 2008.gadā sākušās viņu nesaskaņas, kas ar katru brīdi pieaugušas.
SIA "Intransserviss" dibināts 2001.gadā. Tas ir tehniskais centrs, kur vienā teritorijā ir izvietota diagnostikas līnija, vieglo un kravas automobiļu serviss, automazgātava, rezerves daļu veikals un autosalons.