Latvijas vēstnieks Krievijā Edgars Skuja neprognozē lielas pārmaiņas Latvijas un Krievijas divpusējās attiecībās pēc iespējamās Vladimira Putina ievēlēšanas prezidenta amatā.
Vēstnieks intervijā aģentūrai BNS pašreizējās Latvijas un Krievijas attiecības vērtēja kā stabilas, ļoti pragmatiskas un lietišķas. Viņš uzsvēra, ka ir uzlabojušies ekonomiskie rādītāji un nostiprinājies arī politiskais dialogs, kas tālāk attīstās.
"Mēs esam spējīgi diskutēt arī par sarežģītiem jautājumiem. Attiecības pašlaik ir tiešām tādā ļoti labā attiecību fāzē," vērtēja Skuja.
Savukārt Krievijas amatpersonu izteikumi par bruņošanos, pēc vēstnieka domām, jāskata daudzpusējo attiecību kontekstā, proti, ar NATO un Eiropas Savienību, un tās ir nodalāmas no Latvijas un Krievijas divpusējās sadarbības.
"Protams, mēs jau šajā dialogā esam iekšā, bet es pirmām kārtām runāju par divpusējām attiecībām. Un divpusējās attiecības tomēr ir atšķirīgas," norādīja Skuja. "Mums ir savs divpusējais dialogs ar Krieviju, un ir tas, ko mēs izpildām kā Eiropas Savienība. Protams, ka tās ir nodalāmas. Var teikt, ka tās ir krasi atšķirīgas, jā, bet tajā pašā laikā mēs esam gan kā dalībvalsts vienā otrā organizācijā diskusijā ar Krieviju, bet mums ir savs divpusējais dialogs. Un mūsu divpusējais dialogs risinās ļoti labi."
Vēstnieks arī domā, ka pēc prezidenta vēlēšanām Krievijā, kurās, visticamāk, uzvarēs pašreizējais premjers Putins, Latvijas un Krievijas attiecības "lielā mērā nemainīsies".
"Attiecības saglabāsies tās pašas, jo mums ir jau radīta bāze starpvalstu attiecībās. Krievijā būs tā pati varas pēctecība.. un ka mums dialogs ies tālāk," pārliecību pauda vēstnieks, piebilstot, ka Putinam Latvija nav nezināma valsts. "Putins Latviju zina, jo īpaši no [toreizējā prezidenta Valda] Zatlera vizītes pērn decembrī, viņš zina Latviju tādā labā veidā."
Diplomāts atgādināja, ka Putins ir ticies ar Zatleru ne vien oficiālās vizītes laikā pērn decembrī, bet arī Helsinkos, un šīs sarunas bijušas "ļoti piepildītas un labas".
Tāpat ir samazinājusies divpusējā retorika.
"Tā vairs nav tik ļoti kritiskā līmenī, kā pastāvēja agrāk. Tā ir samazinājusies, jo mums ir citas ziņas, labas ziņas, ar ko piepildīt publisko telpu – gan par Starpvaldību komisijas darbu, gan par dažādu ekspertu un starpinstitūciju darbu, kas notiek reāli starp valstīm. Šī retorika ir gājusi uz leju," uzsvēra Skuja.
Savukārt eksperti, izsakoties, ka pēc nemieriem Krievijā pie varas esošajiem vajadzēs atrast ārējo ienaidnieku un tā varētu būt arī Latvija, pēc vēstnieka domām, spekulē.
"Šeit ļoti daudzi eksperti un komentētāji spekulē ar šo situāciju. To prognozēt nez vai pat ir vajadzīgs, jo tas, kas pašlaik Latvijai ir svarīgi, lai mēs pēc iespējas nostiprinātu gan savu ekonomisko interešu īstenošanu, gan arī izveidoto sadarbību, lai tā nepārtrūktu," norādīja Skuja.
Viņš gan nekomentēja Krievijas iekšpolitiskos procesus, vien piebilstot, ka pēdējo nedēļu laikā situācija pēc Valsts domes vēlēšanām ir mazliet stabilizējusies.
"Sabiedrība jebkurā gadījumā Krievijā izteiks savu viedokli, sabiedrības reakcija turpināsies. Tā jau arī tiek Krievijā publiskota, un tas ir redzams, tas nav noslēpjams fakts. Sabiedrība turpinās paust savu attieksmi pret varu un valdību. Tas ir normāli," vērtēja Skuja.
"Par ārējo ienaidnieku ir grūti ko teikt. Tāda diezgan kritisku komentāru apmaiņa ir notikusi, bet mēs kā kaimiņvalsts neesam tajā ierauti," sacīja vēstnieks.
Skuja uzsvēra, ka Latvijai ir jādara viss, lai sarunās ar Krieviju no konfrontācijas izvairītos, jo tā neko labu nenes.
Pilnu intervijas tekstu vēlāk lasiet http://bbs.bns.lv sadaļā "Komentāri/Intervijas".
Jau vēstīts, ka 4.martā Krievijā notiks prezidenta vēlēšanām, pēc kurām pašreizējais Krievijas premjers Putins ir iecerējis atgriezties prezidenta amatā.