Desmit tūkstoši pilsoņu parakstu likumdošanas iniciatīvu tālākai virzīšanai ir vilinoši mazs skaitlis un, iespējams, ir jādomā par tā palielināšanu, piektdien publicētā intervijā "Latvijas avīzē" norādījis sociologs Aigars Freimanis.
"To varētu uztvert kā vēršanos pret demokrātiju, bet šis cipars ir vilinoši mazs. Pirms dažām dienām jau izskanēja prātojumi, ka ["Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" līdere Tatjana] Ždanoka un viņas domubiedri varētu rosināt nākamo referendumu – par nepilsoņu tiesībām vēlēt pašvaldības. Tā jau tas var turpināties bezgalīgi," viņš norādījis.
Sociologs pauž bažas, ka tas var kļūt par instrumentu, kā nepārtraukti noteikt sabiedrībai un valstij darba kārtību.
"Iespējams, vajadzētu domāt par šā skaita palielināšanu. Varbūt tie varētu būt pieci procenti no balsstiesīgajiem, kas piedalījušies iepriekšējās vēlēšanās," minējis Freimanis.
Pašlaik saskaņā ar likumu ne mazāk kā 10 tūkstošiem balsstiesīgo Latvijas pilsoņu ir tiesības iesniegt Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, kura atbalstam CVK rīko parakstu vākšanu.
Ja likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu parakstu vākšanā atbalsta ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita, tas tiek iesniegts Valsts prezidentam, kurš to nodod izskatīšanai Saeimai. Saeimai šādā kārtībā iesniegtais likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts jāizskata tajā sesijā, kurā tas iesniegts. Ja Saeima vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu nepieņem bez satura labojumiem, to nodod tautas nobalsošanai.
Jau vēstīts, ka šogad CVK rīkojusi jau trīs parakstu vākšanas - pavasarī par apturētajiem sociālo pabalstu likumiem un grozījumiem Satversmē, lai bezmaksas izglītību skolās varētu iegūt tikai latviešu valodā, bet rudenī - par valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai. Nepieciešamo parakstu skaitu likumprojekta iesniegšanai Saeimā gan izdevies savākt tikai pēdējā no parakstu vākšanām.