Valdība saistībā ar "Latvijas Krājbanku" sanāks uz ārkārtas sēdi

Valdība pirmdien saistībā ar situāciju ar "Latvijas Krājbanku" sanāks uz ārkārtas sēdi, norāda Ministru prezidenta preses sekretārs Mārtiņš Panke.

Viņš paskaidroja, ka sēde notiks tādēļ, lai "Latvijas Krājbankas" klientiem varētu sākt izmaksāt garantētos noguldījumus līdz 100 tūkstošiem eiro (70 tūkstošiem latu).

Valdības ārkārtas sēde notiks pēc Ministru kabineta komitejas un paplašinātās komitejas sēdēm, tādēļ pagaidām nav zināms, cikos tā sāksies.

Jau vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 21.novembrī nolēma apturēt "Latvijas Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Latvijas Krājbanku".

Visticamāk, pirmdien FKTK tiesā arī iesniegs "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas pieteikumu.

Tāpat ziņots, ka "Latvijas Krājbankas" noguldītājiem garantētās atlīdzības izmaksas sāksies otrdien, 29.novembrī. FKTK rīcībā esošā informācija liecina, ka 99,8% no "Latvijas Krājbankas" klientu noguldījumiem iekļaujas garantētās atlīdzības 100 tūkstošu eiro jeb 70,3 tūkstošu latu apmērā, tādējādi klienti saņems savu noguldījumu pilnā apmērā.

Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% "Latvijas Krājbankas" lielākās īpašnieces ‒ bankas "Snoras" ‒ akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Savukārt 24.novembrī Lietuvas centrālās bankas valde atzina banku "Snoras" par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu.

"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Latvijas Krājbankas" akciju. Pēc aktīvu apmēra "Latvijas Krājbanka" septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais