Nākamā Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas sēde notiks Rīgā 2012.gada nogalē

Nākamā Latvijas – Krievijas vēsturnieku komisijas sēde notiks Rīgā 2012. gada novembrī vai decembrī, kad paredzētas vēsturnieku apaļā galda sarunas un kolokviji, otrdien vēsta laikraksts "Latvijas Avīze".

Līdz tam laikam Maskavā izveidotās vēsturnieku darba grupas strādās pie materiālu atlases dokumentu krājumam, kurā atspoguļosies Latvijas un PSRS attiecības 20.gadsimta 20. – 30.gados ekonomikā, politikā un kultūrā.

Pirmdien Maskavā notika pirmā Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas sēde, kuru komisijas locekļi no Latvijas puses vērtē kā ļoti konstruktīvu.

Viens no strīdīgākajiem tematiem izrādījusies Krievijas vēlme paplašināt aplūkojamo vēstures periodu robežas līdz pat 18.gadsimtam, kam Latvijas delegāti vienprātīgi kategoriski iebilda. ''20.gadsimta jautājumi taču galu galā bija galvenais iemesls, kāpēc komisija vispār dibināta,'' laikrakstam sacīja prezidenta Andra Bērziņa vēstures padomnieks Antonijs Zunda.

Savukārt akadēmiķis Čubarjans Krievijas oficiālajai ziņu aģentūrai ITAR – TASS norādījis: ''Tas nenozīmē, ka mēs nepievērsīsim uzmanību 19.gadsimta beigu notikumiem, jo tie ietekmēja arī 20.gadsimta vēsturi.'' Zunda paskaidroja, ka šajā gadījumā ir runa par 1905.gada notikumiem, kurus nav iespējams skaidrot, neielūkojoties iepriekšējā gadsimtā.

Aktīvas diskusijas tāpat noritējušas attiecībā uz latviešu pētnieku iespējām iekļūt Krievijas arhīvos. Kā zināms, specializētajās dokumentu glabātavās, kurās atrodas ar ārlietām un specdienestiem saistīti materiāli, grūti iekļūt pat pašiem krievu pētniekiem. Krievijas komisijas locekļi arhīvu ierobežojumos aktīvi atsaukušies uz valsts likumdošanu, tomēr nobeigumā komisijas nolikumā ierakstīts, ka tā ''sekmēs'' arhīvu atvēršanu.

Sēde notika Krievijas Zinātņu akadēmijas telpās, un uz to no Latvijas bija ieradušies astoņi no desmit komisijas locekļiem, jo profesors Aivars Stranga un Jānis Taurēns uz Maskavu nebrauca slimības dēļ. Latviju pārstāvēja komisijas vadītājs Inesis Feldmanis, Antonijs Zunda, Daina Bleiere, Heinrihs Strods, kā arī Irēne Šnei­dere, Aleksandrs Ivanovs, Rudīte Vīksne un Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža. Arī Krievijas komisijas locekļi nebija pilnā sastāvā – trūka viena saslimuša vēsturnieka.

Sēdes atklāšanā īsu uzrunu sacīja Latvijas vēstnieks Maskavā Edgars Skuja. Pēc tam Skujas kungs devies prom un, pēc profesora Zundas stāstītā, tālākajās vēsturnieku sarunās neviena politiķa vairs klāt nav bijis.

Gan Krievijas puses līdzpriekšsēdētājs akadēmiķis Aleksandrs Čubarjans, gan Latvijas delegācijas vadītājs Inesis Feldmanis pauda apņemšanos nepieļaut, lai vēsture kļūtu par propagandas ieroci, un izteica cerību, ka jaunā institūcija spēs izskatīt ''visasākos jautājumus''. ''Komisijas darbā nebūs aizliegto tematu. Mūsu komisijas darbs un secinājumi nenozīmē patiesības monopolu. Bet ir daudz citu vēsturnieku, kuri strādā ārpus komisijas un kuriem arī ir savs viedoklis mūsu valstu vēstures jautājumos,'' atzīmēja Čubarjans.

Svarīgākais