Nerunājot ar starptautiskajiem aizdevējiem par aizdevuma termiņa pagarināšanu, tiek pieļauta kārtējā valdības stratēģiskā kļūda, aģentūrai BNS pavēstīja Ventspils mērs Aivars Lembergs (Zaļo un zemnieku savienība).
Viņš pauda pārliecību, ka sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par Latvijai piešķirtā kredīta pagarināšanu ir jāturpina. Tajās jācenšas panākt pēc iespējas izdevīgākus nosacījumus – gan par aizdevuma likmēm, gan par citiem ar to saistītiem jautājumiem. "Tikai tad, kad sarunu process ir pabeigts, valdība var izvērtēt tā rezultātus, salīdzināt ar situāciju privātajos finanšu tirgos un pieņemt pareizāko lēmumu, vai nosacījumi par aizdevuma procentiem ir pieņemami vai nav. Ja gadā iespējams ieekonomēt 100 miljonus latu, tad domāt, ka aizdevēji neizvirzīs nekādus nosacījumus, būtu naivi. Par kaut ko būs jāvienojas," viņš norādīja.
Lembergs atgādināja, ka 2014. un 2015.gadā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) aizdevumu termiņi beigsies. "Mūsu valstij aizdevējiem par 2012.-2015.gadu kopā būs jāatmaksā 2,3 miljardi latu. Esmu vairāk nekā pārliecināts, ka valsts šādu summu bez aizņemšanās atdot nevarēs. Būs jāpārkreditējas privātajos finanšu tirgos. Jau pašlaik ir zināms, ka tas būs nesalīdzināmi dārgāk, taču aizņemties vajadzēs tik un tā, jo valsts attīstība nevar apstāties tikai tāpēc, ka ir krīze," atzina Lembergs.
Ventspils mērs norādīja, ka vidējā procentu likme SVF un EK aizdevumam Latvijai pašlaik ir nedaudz virs 3% gadā. Saskaņā ar Latvijas Bankas informāciju vidējā aizdevuma procentu likme pēc pievienošanās eiro zonai varētu būt 3,5%. "Piemēram, Igaunija patlaban var aizņemties finanšu resursus par 3–3,5% gadā. Lietuvas valsts kredītreitings 2011.gada janvārī bija daudz augstāks nekā mūsu valstij, lietuvieši aizņēmušies finanšu resursus ar kredīta procentlikmi 6,4%, izlaižot desmit gadu parādzīmi. Ņemot vērā reālo ekonomisko situāciju, domājams, ka Latvijai nebūs iespējams aizņemties lētāk kā Lietuvai. No tā izriet, ka mūsu valsts aizņēmums maksās tikai dārgāk. Domājams, ka tiks palielināta procentu bāzes likme, arī inflācija tiek prognozēta 4%. Tas nozīmē, ka Latvija naudu varētu aizņemties apmēram par 7% gadā," sacīja Lembergs.
Pēc viņa aprēķiniem, tādējādi gadā aizņēmums Latvijai var izmaksāt 90 miljonus latu, bet 10 gados – teju vienu miljardu latu.
"Neviens, protams, nevar apgalvot, ka kredīta pagarinājuma likme arī turpmāk būtu 3%, taču droši var apgalvot – ja valdība par to necīnīsies sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem, tad nebūs nekā – ne termiņa pagarinājuma, ne 3% likmes. Tāpēc esmu pilnīgi pārliecināts, ka tas, ka sarunu procesā ar aizdevējiem netika runāts par aizdevuma termiņa pagarināšanu, ir kārtējā valdības stratēģiskā kļūda," uzsvēra Lembergs.
Jau vēstīts, ka Latvija iepriekš plānoja ar EK pārrunāt iespējas pagarināt aizdevuma atdošanas termiņu. Vēlāk Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kā arī finanšu ministrs Andris Vilks atzina, ka aizdevuma atmaksas termiņu nebūtu iespējams pagarināt ar Latvijai izdevīgiem nosacījumiem, turklāt būtu arī jāpagarina starptautiskā programma.
Šogad Latvijai vēl nav jāveic starptautiskā aizņēmuma programmas aizdevumu pamatsummas atmaksa, savukārt procentu maksājumi par starptautiskā aizņēmuma programmā saņemtajiem aizdevumiem 2011.gadā plānoti apmēram 95 miljonu latu.
Latvija kopumā aizdevuma programmā līdz šim saņēmusi 3,064 miljardus latu. Latvija 2008.gada beigās panāca vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par 7,5 miljardu eiro aizdevuma saņemšanu – šie līdzekļi ir paredzēti galvenokārt budžeta deficīta segšanai un banku sektora stabilizācijai. Lielākais aizdevējs ir Eiropas Komisija.