Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera ierosme veidot komisiju Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Normunda Vilnīša atbilstības amatam vērtēšanai un viņa šajā sakarībā paustie izteikumi izraisījuši līdzīgu reakciju Latvijas politiskajās un juridiskajās aprindās – Neatkarīgās aptaujātie politiķi un tiesību speciālisti norādīja uz informācijas trūkumu.
Vakar ģenerālprokurors apstiprināja, ka ir rosinājis veidot komisiju N. Vilnīša atbilstības amatam vērtēšanai. Par iespējamiem N. Vilnīša pārkāpumiem viņš neizteicās, jo informācija esot klasificēta. Tomēr Ē. Kalnmeiers norādīja, ka, katru gadījumu vērtējot atsevišķi, biroja priekšnieka prettiesiskas darbības varbūt pat neesot saskatāmas, tomēr kopumā tās veidojot kritisko masu, lai sāktu faktisku viņa atstādināšanas procedūru.
Atbildību pārliekot uz komisiju
«Informācijas noslepenošana no Ģenerālprokuratūras puses, manuprāt, nav pareiza, tas tikai rada jaunas spekulācijas,» Neatkarīgajai sacīja bijušais prokurors Guntis Akmeņkalns. Šādas rīcības pamatā, iespējams, esot vēlme novelt atbildību no prokuratūras uz jaunveidojamās komisijas pleciem. Ar to varot skaidrot arī izteikumu par kritisko masu, kas būtībā esot izvairīšanās no N. Vilnīša iespējamo pārkāpumu izvērtēšanas. «Saeimai tagad būtu nevis jāmeklē kādam paklausīgs vai kā citādi izdevīgs jauns KNAB priekšnieks, bet gan principiāli jāpārskata KNAB likums. Pašreiz tajā iestrādātās pārprastās demokrātijas normas agri vai vēlu novedīs pie analogas situācijas – neviens KNAB vadītājs nespēs strādāt, ja saglabāsies viņam padotu darbinieku būtībā neierobežotas nepakļaušanās iespējas,» sacīja bijušais prokurors.
Skarbāk ģenerālprokurora izteikumus vērtēja zvērināts advokāts Aloizs Vaznis. «Vērtējot Ē. Kalnmeiera teikto no juridiskā viedokļa, es personīgi neredzu to atbilstību ne darba likumdošanas, ne krimināltiesiskajām normām. Manuprāt, ģenerālprokurors šoreiz izkāpis ārpus justīcijas rāmjiem,» Neatkarīgajai norādīja advokāts.
Nelems, kamēr nebūs faktu
«Rīkojums par vietnieka atstādināšanu, manuprāt, liecina par to, ka N. Vilnītis beidzot vēlas parādīt, kurš patiešām reāli vada KNAB,» Neatkarīgajai sacīja Saskaņas centra Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs. Pēc viņa teiktā, kārtis galdā jāliek gan prokuratūrai, gan N. Vilnītim. «Biroja vadītājam skaidri jāpasaka, kas viņam konkrēti liek šķēršļus. Ja viņš to nevar, tad vaina par notiekošo KNAB jāuzņemas pašam. Arī no prokuratūras būtu jādzird juridiski skaidrāki vērtējumi. Man kā deputātam ir nepieciešami konkrēti fakti, lai izšķirtos par amatpersonas atbilstību amatam. Puspatiesības, apriori neliešu sarakstu veidošana vai citas PR aktivitātes ir jābeidz, tā ir ļoti negodīga prakse,» sacīja J. Urbanovičs.
Līdzīgi izteicās arī ZZS Saeimas frakcijas līderis Augusts Brigmanis. «Mēs nepieņemsim pārsteidzīgus lēmumus, jo steiga tik jutīgajā KNAB jautājumā nekad ne pie kā laba nav novedusi. Turklāt šobrīd patiešām trūkst informācijas, diemžēl piekļuve tai ir tikai personām ar noteiktu pielaides līmeni, tāpēc frakcijā ko lemsim tikai tad, kad būsim informētāki,» sacīja A. Brigmanis. Pēc viņa domām, ar prokuratūras atzinumu vispirms būtu jāiepazīstas ZZS pārstāvim Gundaram Daudzem, jo viņam kā Nacionālās drošības komisijas vadītājam ir nepieciešamā pielaide un visticamāk viņš arī darbosies premjera veidotajā komisijā. «Domāju, ka G. Daudze spēs izlemt, kādu informāciju un cik lielā apmērā sniegt frakcijas deputātiem, lai sāktu domāt par konkrētu pozīciju,» sprieda deputāts.
Projektu vadīs Kurpniece
PHARE programmas pabeigšanu N. Vilnītis uzticējis KNAB darbiniecei Diānai Kurpniecei. Viņa, pēc Neatkarīgās rīcībās esošas informācijas, jau vienreiz, iespējams, tieši vadošās amatpersonas, tikko atstādinātā A. Vilka, neizdarības dēļ jau atkāpusies no projekta vadīšanas. Oficiālu apstiprinājumu tam gan neizdevās iegūt, jo birojs līdz disciplinārlietas izmeklēšanas beigām komentārus nesniegs.
Savukārt atstādinātais A. Vilks medijiem paziņojis, ka apsverot iespēju pārsūdzēt vai nu tiesā, vai premjeram N. Vilnīša lēmumu gan par disciplinārlietas ierosināšanu, gan atstādināšanu. Reāli tas iespējams tikai par pēdējo, jo disciplinārlietas ierosināšana ir iestādes iekšējais akts un nav pārsūdzams.
Tikmēr KNAB konflikta ietvaros darbā tiek laistas arī samērā netradicionālas metodes – nezināmas personas naktī uz otrdienu Rīgā izlīmējušas N. Vilnīti noķengājošus plakātus.