"Darbinieki pieprasa biroja vadītāja atkāpšanos no amata, jo viņa lēmumi ir ietekmējami. Esam neapmierināti ar efektīvas darbības trūkumu un biroja vadītāja lēmumu neitralitāti. Daļa darbinieku, nesagaidot izmaiņas biroja darbībā, ir gatavi darbu pamest."
Šie nav citāti no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku kārtējās publiskās vēstules. Šādi pirms gada izteicās daļa no citā birojā strādājošiem, kura vadītāju, līdzīgi kā KNAB šefu, amatā apstiprina Saeima, proti, atsevišķi Tiesībsarga biroja darbinieki.
Shēma jau izmēģināta
Situācija Tiesībsarga birojā 2009. gada novembrī ļoti atgādina šobrīd KNAB notiekošo. Biroja vadītājs Romāns Apsītis sakarā ar finansējuma samazinājumu un vēlmi uzlabot biroja darbu bija iecerējis reformas, kā rezultātā atsevišķu darbinieku funkcijas mainītos un daži no viņiem, iespējams, zaudētu darbu. Padotie izvēlējās publisku problēmu risināšanas veidu. Gan Saeima, gan citas institūcijas saņēma speciāli nodibinātās arodbiedrības saucienus pēc palīdzības. Vēstulēs minētie it kā biroja vadītāja veiktie pārkāpumi apbrīnojami sasaucas ar KNAB arodbiedrības vēstījumiem – tiesībsargs esot ietekmējams, komunikācija ar darbiniekiem esot formāla, darbs netiekot organizēts biroja funkciju nodrošināšanai utt. Tika izteikti draudi, ka pieredzes bagāti profesionāļi darbu birojā varot pamest.
Toreiz rīkojās tā, tagad citādi
Tiesībsarga biroja problēmās iedziļinājās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, nekādas specifiskas institūcijas, līdzīgi kā tas šobrīd notiek ar KNAB, netika veidotas. Deputāti sēdē uzklausīja R. Apsīti, kurš skaidroja, ka nešķirojot darbiniekus pēc to piederības arodbiedrībai, bet gan tikai pēc profesionāliem kritērijiem. Šos kritērijus deputāti tiesībsargam palūdza precizēt un iepazīstināt ar tiem padotos. Biroja vadītājs tā arī rīkojās, un faktiski konflikts ar to tika izsmelts. Tomēr būtisks ir komisijas izdarītais secinājums – biroja vadītājs ir Saeimas mandātu saņēmusi amatpersona, kurai ir tiesības gan vērtēt padoto kompetenci un atbilstību amatiem, gan kopumā noteikt biroja darbības pamatprincipus.
Šodien Saeimas deputāti, reaģējot uz KNAB priekšnieka vietnieku aktīvi izvērsto kampaņu pret savu tiešo priekšnieku Normundu Vilnīti, atšķirībā no Tiesībsarga biroja gadījuma izteikuši vēlmi KNAB lietās iedziļināties pamatīgi, un daži no viņiem pauduši jau visai kategoriskus spriedumus par Saeimas ieceltā biroja vadītāja darbu, atklāti nostājoties viņa oponentu pusē.
Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) izveidojis gan starpinstitūciju komisiju ar ne pārāk skaidri formulētām pilnvarām, gan, visticamāk, veidos arī darba grupu KNAB vadītāja atbilstības amatam vērtēšanai un šā jautājuma tālākai virzīšanai uz Saeimu.
V. Dombrovska preses sekretāre Līga Krapāne Neatkarīgajai norādīja, ka KNAB gadījumā Ministru prezidents veic likumā noteiktas biroja darba uzraudzības funkcijas, tādēļ ir tiesīgs veidot tādas šim mērķim paredzētas struktūras, kādas uzskata par vajadzīgām.
Uzbrukumi Vilnītim kļūst agresīvāki
Kamēr starpinstitūciju komisija vēl tikai gatavojas 76 atsevišķu N. Vilnīša it kā veikto prettiesisko darbību izvērtēšanai, šo pārkāpumu atklājēji pārmetumos KNAB vadītājam paliek arvien uzbrūkošāki. TV raidījumā Kas notiek Latvijā? Juta Strīķe nāca klajā ar paziņojumu, ka biroja vadītājs esot vainojams izmeklēšanas informācijas noplūdināšanā konkrētās lietās iesaistītām personām – piemēram, Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam, kurš tā vietā, lai ierastos uz sarunu ar KNAB izmeklētāju, esot privāti ticies ar N. Vilnīti, kurš tad arī esot kaut ko Rīgas mēram plūdinājis. Biroja vadītājs šādus apgalvojumus noraidīja, arī N. Ušakovs paziņoja, ka ar N. Vilnīti ir ticies tikai vienu reizi. Sarunā skarti korupcijas risku novēršanas jautājumi Rīgas domē, un šajā sarunā esot piedalījusies arī pati J. Strīķe. N. Ušakovs izteica izbrīnu par J. Strīķes rīcību, sakot, ka tā "tīri cilvēcīgi ir tuvu apzīmējumam "meli"".
***
VIEDOKĻI
Augusts Brigmanis, Zaļo un zemnieku Saeimas frakcijas priekšsēdētājs:
– Diemžēl jāpiekrīt, ka nekonsekvence atsevišķās līdzīgās situācijās no Saeimas deputātu puses patiešām ir vērojama. KNAB gadījums noteikti piesaistījis lielāku sabiedrības uzmanību nekā savulaik notikušais Tiesībsarga birojā, tāpēc atsevišķi politiķi to izmanto savas atpazīstamības un popularitātes celšanai. Tā kā aktīvas kampaņas rezultātā cilvēkos jau daļēji ir iesēdināts sliktā biroja priekšnieka tēls, tad ne viens vien izjūt kārdinājumu izpatikt lielai sabiedrības daļai un bļaut – atlaist, galvu nost un tamlīdzīgi.
Ingrīda Circene (Vienotība), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja:
– Šie gadījumi nav salīdzināmi. Tiesībsarga gadījumā vispār netika izteiktas pretenzijas par biroja darba būtību, bet gan tikai par salīdzinoši nenozīmīgiem komunikācijas jautājumiem. KNAB situācijā problēma ir daudz nopietnāka, jo iecerētās reformas maina biroja darbības prioritātes, būtiski vājinot biroja kapacitāti. Tāpēc deputātiem ir ne vien tiesības, bet pienākums savas kompetences ietvaros aktīvi iesaistīties šo jautājumu izpētē un optimālu lēmumu gatavošanā.