Uz Valsts kancelejas direktora amatu pretendē astoņi kandidāti

Līdz atklātā konkursa pieteikšanās termiņa beigām saņemti astoņi pretendentu pieteikumi uz Valsts kancelejas direktora amatu, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.

Konkursa nolikums paredz pretendentu atbilstības vērtēšanu trijās kārtās. Plānots, ka jaunais Valsts kancelejas direktors būs zināms līdz novembra beigām.

Sākotnēji konkursa komisija izvērtēs pretendentu iesniegtos dokumentus un lems par atbilstošo pretendentu virzīšanu turpmākajai atlasei. Otrā kārta tiks organizēta strukturētas intervijas veidā, kurā konkursa komisijas locekļi uzdos jautājumus par pretendentu darba pieredzi un motivāciju. Savukārt trešajā kārtā pretendenti prezentēs Valsts kancelejas attīstības vīziju un redzējumu par Valsts kancelejas darbības prioritātēm.

Pretendentu, kurš būs saņēmis vislabāko novērtējumu, konkursa komisija ieteiks Ministru prezidentam. Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 11.pantu, pretendenta kandidatūra ir jāapstiprina Ministru kabinetam - pēc apstiprinājuma saņemšanas Valsts kancelejas direktoru amatā iecels Ministru prezidents.

Jau ziņots, ka Konkursa komisiju vada Ministru prezidenta biroja vadītāja Olita Augustovska. Tāpat konkursa komisijā ietilpst Ministru prezidenta padomniece Sandra Bukane, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, Vides ministrijas valsts sekretārs Guntis Puķītis, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks, kā arī Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta vadītāja Rudīte Osvalde un Personāla nodaļas vadītāja Vita Kisļicka.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likumu konkursa informācija ir ierobežotas pieejamības, tāpēc pašlaik ziņas par pretendentiem netiek sniegtas.

LETA jau ziņoja, ka ilggadējā Valsts kancelejas vadītāja Gunta Veismane jūnija beigās iesniedza atlūgumu, atsakoties no Ministru prezidenta piedāvājuma ieņemt VK direktores amatu vēl trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas.

Veismane vadīs kanceleju līdz šā gada beigām.

Latvijā

Pie Ķīšezera veidos infrastruktūru glābšanas apmācībām un Iekšējās drošības akadēmijas attīstībai, un plānots, ka konkrētais ezera posms vairs nebūs publiski pieejams, liecina valdības otrdien pieņemtais lēmums.

Svarīgākais