KNAB priekšnieka vietnieku nepakļaušanos savam vadītājam un viņu vairākkārtējās publiskās izrunāšanās Neatkarīgās aptaujātie eksperti vērtē kā rezultātu valsts varas nevarībai, politiskam gļēvumam un bezatbildībai.
Neraugoties uz nacionālās drošības ekspertu komisijas vienbalsīgu atbalstu Normunda Vilnīša iecerētajām KNAB struktūras reformām, viņa vietnieki Alvis Vilks un Juta Strīķe vērsās pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska un virsprokurora Arvīda Kalniņa ar publisku protesta vēstuli pret N. Vilnīti. Arī vairākkārtējās publiskajās uzstāšanās plašsaziņas līdzekļos abi vietnieki visai tieši norādīja uz apņēmību nepakļauties savam priekšniekam un turpināt darboties KNAB tā, kā viņi to uzskata par pareizu.
Lai arī rīvēšanās starp KNAB priekšniekiem un vietniekiem bija vērojama jau kopš biroja izveides sākuma, tik klaja vietnieku nepakļaušanās un savas varenības demonstrēšana vēl nebija vērota.
Briesmas tēlam un noslēpumiem
Neatkarīgās aptaujātie lietpratēji notiekošo KNAB vērtē kā nebijušu un nepieļaujamu gadījumu. Vietnieku uzdrīkstēšanos nepakļauties savam priekšniekam eksperti skaidro ar vispārējo haosu valstī, politiķu un amatpersonu gļēvumu. Eksperti brīdina, ka ķildas KNAB būtiski bojā valsts tēlu pasaulē, un aicina valsts noslēpumu sargātājas iestādes rūpīgāk paraudzīties, vai pielaides valsts noslēpumam izsniegtas pareizām personām.
Latvijas juristu biedrības prezidents un KNAB Sabiedriskās konsultatīvās padomes loceklis Aivars Borovkovs uzskata, ka tādu iestāžu kā KNAB vadošo darbinieku savstarpējo attiecību kārtošana publiskajā arēnā ir nepieļaujama. Pēc viņa domām, radusies situācija izskaidrojama ar KNAB darbības politizāciju, politisko gļēvumu un noteiktās politiskās aprindās valdošo dubulto morāli. "Nevar būt tā, ka valsts iestādes vadītājs publiski rejas ar premjeru; ka nemitīgi ir jādzird par kāda vietnieka nepakļaušanos iestādes vadītājam. Ja kāds ar šādu situāciju netiek galā, ir jāmaina cilvēki, bet tas nedrīkst paralizēt iestādes darbu. Ja vadītājam radīti apstākļi, ka viņš nevar tikt galā ar saviem vietniekiem, tad ir jāraugās, kurš šos apstākļus ir radījis. KNAB vadītāju publiska veļas mazgāšana ir jāizbeidz. Atbildīgām amatpersonām uz to ir jāreaģē, un, ja tās nereaģē, tad tas nozīmē tikai vienu – politisku gļēvumu.
Šo publisko strīdu kontekstā vienmēr rodas jautājums – kas notiek ar klasificētu informāciju, kā tā tiek sargāta, jo kaut kādu materiālu noplūdināšana publiskā telpā vairs nevienu nepārsteidz. Tas varētu būt jautājums tiem, kuri sargā valsts noslēpumus."
Pēc A. Borovkova teiktā, KNAB amatpersonu publiskie strīdi nodara pamatīgu kaitējumu valsts tēlam, radot par Latviju korumpētākas valsts iespaidu, nekā tas ir patiesībā. Strīdos novājinātā iestāde nespēj analizēt arī globālākus jautājumus: "Kurš var sniegt vērtējumu daudzajām reformām nozarēs? Izņemot to, ka reformās grozās pamatīga nauda, citas skaidrības un pamatotības nav. KNAB to nespēj izpētīt, jo birojs tiek grauts ar iekšējiem strīdiem."
Ņemot vērā notiekošo, A. Borovkovs atkārtoti pauda pārliecību par nepieciešamību KNAB pievienot Drošības policijai: "Par to sāku runāt jau tad, kad Vilnītis vēl nebija amatā. KNAB jāapvieno ar Drošības policiju, un KNAB priekšniekam jākļūst par vienu no Drošības policijas priekšnieka vietniekiem. Korupcijas apkarošana ir joma, ar kuru līdz un arī pēc KNAB izveides nodarbojās Drošības policija. Tas ir neapstrīdams fakts, jo ar to veiksmīgi tika galā Juta Strīķe, kura tajā laikā strādāja šajā iestādē."
"Ar sūdainu koku"
Bijušais Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Staris, paužot sašutumu par notiekošo KNAB, strikti norādīja, ka viņš Vilnīša vietā abus vietniekus jau sen būtu atbrīvojis no darba. "Tas ir nebijis gadījums. Man trūkst vārdu. Normālā iestādē šāds dumpis nav iedomājams un tāda arī nav bijis."
Analizējot radušos situāciju, A. Staris secināja, ka konflikts KNAB vadībā nebūtu noticis, ja prokurori un premjers būtu rīkojušies konsekventi un atbilstoši likumam. "Prokuratūra vēl pirms Nacionālās drošības padomes atzina, ka KNAB reformu jautājumā Vilnītim ir taisnība. Jautājums – kādēļ prokurors negāja līdz galam un nepieprasīja no premjera rīcību un nepiemēroja viņam sankcijas? Prokurora rīcība – ne zivs, ne gaļa. Varbūt tas tādēļ, ka tolaik jaunievēlētais ģenerālprokurors nebija sācis strādāt. Ne bez vainas notiekošajā ir arī premjers. Gadījums ar KNAB apliecina, ka mums krīzes situācijā par premjeru tāds muļļa neder. Premjers ne ar ko nespēj tikt galā. Tādēļ jau mums ir tāds bardaks valstī. Es tādus vietniekus Vilnīša vietā jau sen būtu padzinis ar sūdainu koku. Divas kompetentas institūcijas jau ir atzinušas, ka Vilnītim ir taisnība."
Priekšnieks jāklausa
Arī atvaļinātais ģenerālis, ilggadējais Kriminālpolicijas priekšnieks Aloizs Blonskis uzskata par nepieļaujamu, ja tādā iestādē kā KNAB padotie neklausa savam priekšniekam: ""KNAB ir viens priekšnieks, kurš sev izvēlas vietniekus. Vietnieki bezierunu kārtībā pakļaujas priekšniekam. Tā tam jābūt. Nespēju iedomāties, kas notiktu, ja Valsts policijas priekšniekam Valdim Voinam sāktu pretī runāt viņa darbinieki. KNAB gadījums parāda, ka šī iestāde ir pilnībā politizēta. Šo iestādi kontrolē nevis premjers, bet gan partijas un prese. Tādā iestādē kārtības nevar būt. Cits jautājums – vai Vilnītim ir taisnība. Ekspertu komisija atzina, ka ir taisnība. Viņš joprojām ir KNAB priekšnieks, un visiem KNAB darbiniekiem viņam ir jāpakļaujas. Priekšniekam ne tikai ir tiesības zināt, bet arī ir jāzina, ar ko viņam pakļautie darbinieki nodarbojas."
A. Blonskis līdzīgi kā iepriekšējie eksperti uzskata, ka lietderīgāk būtu KNAB likvidēt un tā funkcijas nodot normāli strādājošām iestādēm. "Tas KNAB vispār nav vajadzīgs. To var pakļaut Ekonomikas policijai, un lai viņi tur turpina strādāt. Ko nozīmē neatkarīga iestāde? No kā tā ir neatkarīga? Mums ir Satversmē noteikta valsts struktūra, ir ministri, kuriem ir pakļautas konkrētas nozares. Nevar būt tā, ka valstī darbojas iestāde, bet atbildīgās valsts amatpersonas vispār nezina, ar ko tā nodarbojas. Bardaks valda valsti.