Bažas, ka veselības jomā klupieni turpināsies

Ja piepildītos politisko partiju solījumi pirms 10. Saeimas vēlēšanām, tad veselības aprūpe un veselīga sabiedrība tiktu noteiktas par valsts prioritāti, tikpat lielu kā iedzīvotāju labklājība.

Taču, ņemot vērā, ka medicīna un īpaši tās finansējums pēdējos gadus balansējis uz naža asmens, naivi ticēt un cerēt, ka oktobrī Latvijas sabiedrība pamodīsies Latvijā, kur ir "stabila", "visiem pieejama", "izmaksu efektīva" medicīnas sistēma. Aiz šiem solījumiem ir ikdienas skarbā realitāte – brīdī, kad jāpanāk budžeta izdevumu samazināšana, veselībai tiek nogriezts finansējums principā matemātiskā veidā. Tas rada situāciju, ka daļa medicīnas iestāžu strādā uz parāda, jo pieļauj, ka naudu valdība vēlāk piešķirs (un tas pēdējos gados arī pierādījies kā strādājošs veselības aprūpes finansēšanas modelis, tiesa, absurds), savukārt citi – ekonomē, cenšoties iztikt ar to, kas piešķirts. Nav nekādas garantijas, ka pēc vēlēšanām, veidojot budžetu, neatkārtosies iepriekšējās kļūdas, jo neviens politiskais spēks skaļi nerunā, kur veselības jomā gūt naudu.

Veselības budžeta finansējumam ir jābūt vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ideāli, ja tas sasniegtu 7% robežu. Realitāte ir pavisam cita – pat tā sauktajos labajos laikos finansējums veselības aprūpes sistēmai tuvojies 4%, bet lielākoties bijis nedaudz virs 3%, neskaitot brīdi, kad krīzes situācijā veselības budžets tika samazināts gandrīz uz pusi un valsts tēriņi veselībai tad bija mērāmi ap 2,8% no IKP.

Lielākā daļa partiju, kuras startē šajās Saeimas vēlēšanās, savās programmās nemin konkrētus skaitļus attiecībā uz veselības aprūpes budžetu, izņemot atsevišķas partijas, toties visi kā viens min, ka veselības sistēmai jābūt stabilai, prioritārai utt. Piemēram, viena no pašreizējās koalīcijas partijām sola, ekonomikas situācijai uzlabojoties, veselības aprūpes finansējumu ik gadu palielināt vismaz par pusi procenta. Cits politiskais spēks arī sola palielināt veselībai atvēlēto valsts finansējumu no IKP līdz 5% un cer to panākt gadu ātrāk – 2013. gadā. Pat viena no mazpazīstamajām partijām iekļāvusi solījumu par finansējuma veselībai palielināšanu līdz 4%, vēlāk 4,6% no IKP.

***

UZZIŅAI

Priekšvēlēšanu laiks veselības jomā zīmīgs ar:

• akūtu naudas trūkumu slimnīcām;

• valdības lēmumiem (gan pērn, gan šogad) piešķirt veselībai papildu naudu, lai neslēgtu visas slimnīcas (šogad turklāt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem);

• funkciju audita darba grupas ziņojumu par to, ka veselības jomā iespējams rast vēl vairāku miljonu latu samazinājumu – visvairāk tieši kompensējamo medikamentu sistēmā;

• pacientu sašutumu par katastrofiski zemo veselības aprūpes finansējumu;

• partiju solījumiem panākt lielāku veselības aprūpes finansējumu un veselību kā prioritāti.

Latvijā

Šogad Latvijas iedzīvotāji Ziemassvētku vecītim visbiežāk vēlētos lūgt veselību, mieru un finansiālo stabilitāti, liecina modes un izklaides centra “Rīga Plaza” veiktā aptauja. Lielākā daļa (83%) svētku laiku plāno pavadīt kopā ar ģimeni, savukārt svētkiem gatavoties sāk vien pāris nedēļas iepriekš.

Svarīgākais