Aptauja: vēlētājiem ir īsa atmiņa

12 procenti vēlētāju neatceras, par kuru partiju balsojuši pirms četriem gadiem. Tiesa, lai arī viņu atmiņa ir īsa, gandrīz puse jeb 46% šogad plāno balsot par citu partiju nekā 9. Saeimas vēlēšanās. Tā liecina aktuālās socioloģiskās aptaujas.

Pētījumu aģentūras TNS Latvia veiktā interneta aptauja ļauj secināt, ka ceturtā daļa aptaujāto (24%) ekonomiski aktīvo Latvijas pilsoņu vecumā no 18 līdz 55 gadiem kaut daļēji, taču kopumā ir apmierināti ar partiju, par kuru balsojuši 9. Saeimas vēlēšanās. Tikmēr 30% aptaujāto ir neapmierināti ar savu priekšstāvju darbu, bet 12% vispār neatceras, par ko balsojuši.

Politologs Andris Runcis šādu situāciju uzskata par visnotaļ adekvātu, uzsverot: "Tas ir labs rādītājs, ja tikai katrs devītais aptaujas dalībnieks neatceras savu iepriekšējo Saeimas vēlēšanu izvēli. Visticamāk, tam par iemeslu varētu būt lielais vēlētāju skaits, kuri balso nevis par kādu politisko spēku, bet par konkrētiem politiķiem, kuri savukārt bieži maina partijas. Atcerēsimies kaut vai Jaunā laika un Pilsoniskās savienības piemēru, kad vairāki abu politisko spēku pārstāvji ir staigājuši no vienas partijas uz otru. Skaidrs, ka cilvēki, kuri balso par politiķi, nevis partiju, neatceras, kādā organizācijā šis deputāts bijis pirms četriem gadiem." Eksperts norāda arī uz daudzajām politiskajām aktivitātēm, kas notikušas pēdējo četru gadu laikā un varētu būt par iemeslu vēlētāju politiskajai amnēzijai. "Latvijā notiek Eiroparlamenta vēlēšanas, pašvaldību vēlēšanas, ir bijuši vairāki referendumi. Mani tiešām nepārsteidz, ka šajā piesātinātajā politiskajā dzīvē vēlētājam atmiņas par savu balsojumu saplūst kopā," saka politologs.

Jāpiemin arī tas, ka gandrīz puse jeb 46% Latvijas pilsoņu šogad plāno balsot par citu partiju nekā iepriekšējās 9. Saeimas vēlēšanās. Tā liecina jaunākais DnB Nord Latvijas barometra pētījums.

Tikai 30% pilsoņu pauduši gatavību arī šajās Saeimas vēlēšanās izvēlēties to pašu partiju, par kuru savu balsi atdevuši pirms četriem gadiem, bet 24% aptaujāto ir grūti atbildēt par savu izvēli 2. oktobrī.

7% no tiem, kas arī šoreiz balsos par to pašu politisko spēku, to pamato ar savu uzticību vienai partijai jau daudzus gadus. 6% norādījuši, ka balsos par to pašu organizāciju, jo cita nav paveikusi neko tādu, lai mainītu izvēli, 5% – jo citi nevar piedāvāt labāku alternatīvu, 4% – jo atbalsta partijas programmu un ideoloģiju, 4% – jo viņiem patīk šīs partijas līderi, 2% – jo šī partija ir godprātīgi strādājusi tautas labā, un vēl 2% – jo partijas politika atbilst viņu personiskajām interesēm.

Savukārt no tiem 46%, kas šoreiz balsos par citu politisko spēku, 17% uzsvēruši, ka to darīs, jo vēlas, lai Saeimā būtu pilnīgi citi cilvēki, 15% – jo ir vīlušies partijā un tās pārstāvjos, 5% – jo citi politiķi sevi pierādījuši labāk, 5% – jo partijas, par ko viņi balsoja iepriekšējas Saeimas vēlēšanās, vairs nav. Vēl 4% balsos par citu partiju, jo viņu iepriekšējās Saeimas vēlēšanās atbalstītā partija izveidojusi apvienību ar citām partijām, kas viņiem nav pieņemamas.

Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais