Auditā samazinājumus redz lauksaimniecībā, sabiedriskajā transportā un kompensējamiem medikamentiem

Valsts kancelejas apkopotajā valsts pārvaldes funkciju izvērtējumā lielākie ietaupījumi tiek saskatīti un piedāvāti atbalsta samazināšanā lauksaimniecībā, sabiedriskajā transportā un kompensējamiem medikamentiem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais funkciju audita ziņojums, kurš nosūtīts komentāru sniegšanai ministrijām.

Funkciju auditā nākamā gada budžetā policijai piedāvāts samazinājums par 5 234 114 latiem jeb 7,63%, robežsardzei - par 1 916 538 latiem jeb 9,66%, bet ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās drošības dienestiem - par 501 178 latiem jeb 1,84%.

NBS atalgojumam un pārstāvju algošanai ārvalstīs piedāvāts samazinājums par 1 441 550 latiem jeb 2,58%, bet nacionālo bruņoto spēku uzturēšanai paredzēto finansējumu piedāvāts samazināt par 4 927 305 latiem jeb 8,18%.

Tiesu izpildītāju un juridiskās palīdzības jomā tiek saskatīts iespējams izdevumu samazinājums par 193 412 latiem jeb 9,47%, savukārt Iekšlietu ministrijas īpašumu pārvaldīšanā un lietisko pierādījumu glabāšanā un Aizsardzības ministrijas militārās izlūkošanas jomā saskatīts iespējamais samazinājums par 2 618 082 latiem jeb 11,94%.

Valsts atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai, lauksaimniecības risku fondu un citus atbalsta pasākumus mežu nozarē un zivsaimniecībā piedāvāts samazināt par 6 896 285 latiem jeb 27,63%.

Dotācijas sabiedriskā transporta pārvadājumu organizēšanai un zaudējumu segšanai, kā arī lidostai "Rīga" tiek piedāvāts samazināt par 7 645 522 latiem jeb 13,05%, bet finansējumu tūrisma attīstībai, datordrošībai, pasta darbībai, pašvaldību un reģionu pārvaldes pakalpojumiem tiek piedāvāts samazināt par 1 437 563 latiem jeb 24,07%. Mērķdotācijas autoceļiem un to pārvaldīšanai piedāvāts samazināt par 4 511 461 latu jeb 5,03%.

Funkciju audita ziņojumā komisija piedāvā samazināt bāzes izdevumus budžeta programmā kompensējamiem un retiem medikamentiem par 7 466 219 latiem jeb 10,32%. Tāpat iespējas budžeta līdzekļu taupīšanā tiek saskatītas sporta medicīnas nodrošināšanā - par 21% - un infekcijas slimību specifiskā diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē - par 10%.

Finansējumu sportam piedāvāts samazināt par 2 114 606 latiem jeb 19,58%, muzejiem un izstādēm - par 981 267 latiem jeb 7,31%, teātriem, izrādēm un koncertdarbībai - par 1 485 375 latiem jeb 13,21%, filmu nozarei - par 313 203 latiem jeb 30%, bet kultūras procesu veicināšanai un pieminekļu aizsardzībai - par 704 174 latiem jeb 13,72%.

Augstākajai izglītībai finansējumu piedāvāts samazināt par 5 657 329 latiem jeb 9,51%, bet koledžām - par 701 707 latiem jeb 13,01%.

Valsts sociālo pabalstu jomā tiek saskatīti iespējami ietaupījumi 4 770 984 latu jeb 4,63% apmērā, sociālajā aizsardzībā darba nespējas gadījumā - par 1 912 345 latiem jeb 0,7%, bet atbalstu bezdarba gadījumā piedāvāts samazināt par 616 500 latiem jeb 0,54%.

Ministru kabineta un ministriju centrālo aparātu budžetā lielākais iespējamais samazinājums - par 706 573 latiem jeb 28,53% - tiek saskatīts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā. Ekonomikas ministrijā tiek saskatītas budžeta bāzes fiskālās konsolidācijas iespējas par 448 677 latiem jeb 15,01%, savukārt pārējās ministrijās piedāvātais budžeta samazinājums nepārsniedz 10%.

Patlaban vairākas ministrijas Valsts kancelejā ir iesniegušas savus atzinumus par funkciju audita rezultātiem, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Ieva Aile. Atzinumi jau saņemti no Satiksmes, Iekšlietu, Zemkopības, Aizsardzības, Ekonomikas, Finanšu, Vides, kā arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijām.

Saņemtie dokumenti tiek izvērtēti un pagaidām vēl neesot zināms, vai ministrijas piedāvājušas alternatīvus samazinājumu virzienus.

Plānots, ka precizētais dokuments rīt, 8.augustā, tiks skatīts Reformu vadības grupā.

Kā ziņots, 31.augustā premjeram Valdim Dombrovskim (JL) tika iesniegts Funkciju vērtēšanas darba grupas sagatavotais ziņojums par priekšlikumiem valsts budžeta finansēto funkciju optimizēšanai, kas indikatīvi nodrošinātu fiskālo konsolidāciju 79,3 miljonu latu apmērā.

Premjers ziņojumu nosūtījis visiem ministriem komentāru un precizējumu sniegšanai atbilstoši nozares redzējumam. Ja darba grupas piedāvātie risinājumi nozares griezumā nav atbalstāmi, tiek lūgts sniegt papildu priekšlikumus par citām, alternatīvām valsts budžeta samazinājuma iespējām.

Vairāku ministriju pārstāvji asi kritizējuši šo plānu.

Latvijā

Iespējamais Krievijas specdienesta darbinieks Aleksejs Stovbuns, kurš Latvijā tika pieķerts vienā no Valsts drošības dienesta izmeklēšanām, bijis aktīvi iesaistīts kontaktos ar Itālijas labējā spārna politiķiem, atsaucoties uz ukraiņu politologa veiktu pētījumu, vēsta LTV raidījums “de facto”. Par pierādījumiem kalpo gan fotogrāfijas, gan Stovbuna ziņojumi. Viens no publicētajiem dokumentiem attiecas arī uz Latviju, kur Stovbuns, kurš parakstās kā “Erudīts”, atstāsta sarunu ar informācijas avotu Latvijā vārdā “Finansists”.

Svarīgākais