Saeimas komisija nav varējusi nosargāt ierobežotas pieejamības informāciju, kas saturēja komercinformāciju, šovakar Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" uzsvēra Valsts kancelejas vadītāja Gunta Veismane.
Saeimas komisija nav varējusi nosargāt ierobežotas pieejamības informāciju, kas saturēja komercinformāciju, šovakar Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" uzsvēra Valsts kancelejas vadītāja Gunta Veismane.
Veismane savu vēlmi vērsties tiesībsargājošās iestādēs ar lūgumu noskaidrot informācijas noplūdes avotus motivēja ar pienākumu aizsargāt ierobežotas pieejamības informāciju un pienākumu noskaidrot, kā šāda informācija nonākusi atklātībā.
Raidījumā "100.pants" Veismane noliedza Saeimas deputātes un Eiropas lietu komisijas vadītājas Vairas Paegles (PS) teikto par telefona zvanu, kurā Veismane esot teikusi, ka viņai esot svarīgi zināt, kas ir viņas nedraugi, un tāpēc viņa lūgšot Drošības policijai izsekot žurnālistes telefona zvaniem un e-pasta vēstulēm.
Kā ziņots, raidījums "De facto" ziņoja, ka Valsts kancelejas vadītāja Veismane apsvērusi ideju par ziņu aģentūras LETA žurnālistes telefonsarunu noklausīšanos un e-pasta pārbaudi, iesaistot tajā Drošības policiju.
Par šādu plānu raidījumu informēja Saeimas deputāte un Eiropas lietu komisijas vadītāja Paegle, jo Veismane par šādu rīcību ar viņu konsultējusies.
Pērn pavasarī starp Valsts kanceleju un Saeimas Eiropas lietu komisiju aizsākās diskusijas par kādu Eiropas fondu projektu. Tā kopsumma bija vairāk nekā seši miljoni latu, kuri paredzēti dažādiem auditiem, pētījumiem, ierēdņu analītisko prasmju stiprināšanai.
Projektu pārrauga Valsts kanceleja. Tikai pagājušajā pirmdienā Eiropas lietu komisijas sēdē deputāti beidzot detalizēti ieraudzīja konkrētas tāmes un paredzētos izdevumus. Publiskajā sēdē klāt bija arī ziņu aģentūras LETA žurnāliste. Arī viņa, tāpat kā visi citi klātesošie, saņēma Valsts kancelejas sagatavotos dokumentus un dažus no paredzētajiem tēriņiem vēlāk publicēja savā ziņā.
Pēc ziņas publicēšanas Paegle saņēmusi īsziņu no Veismanes, kura lūgusi Paegles atļauju iesaistīt Drošības policiju, lai noskaidrotu, kā žurnāliste tikusi pie informācijas. Pēc tam Paegle esot zvanījusi Veismanei un noskaidrojusi, ka Veismanei esot svarīgi zināt, kas ir viņas nedraugi, un tāpēc viņa lūgšot Drošības policiju izsekot šīs žurnālistes telefona zvaniem un e-pasta vēstulēm. Paegle šādai rīcībai nav piekritusi, uzskatot, ka informācijas atklātība esot ļoti svarīga.
Veismane sarunā ar "De facto" nenoliedza, ka sarakste ar Paegli notikusi. Arī viņas telefonā joprojām ir saglabātas vairākas īsziņas, arī tā, kurā tiek pieminēta Drošības policija. Veismane skaidro, ka Drošības policijā tomēr nav vērsusies, jo Paegle nav piekritusi. Tomēr viņa pieļaujot šādu iespēju nākotnē, ja kāds žurnālists ar savu publikāciju skaršot valsts intereses.
Runājot par konkrēto gadījumu, sākumā Veismane raidījumam noliedza, ka vispār Paeglei būtu stāstījusi par ieceri izsekot aģentūras LETA žurnālistes telefonsarunas un e-pastus. Tomēr sarunas gaitā atzina, ka šāda rīcība būtu pieļaujama.
Veismane intervijā "De facto" pauda, ka vēlas uzzināt, kurš informāciju nopludinājis un aizsūtījis žurnālistei. "Mani interesē, kā varēja gadīties, ka pie žurnālista nonākusi šī informācija. Kāds šai žurnālistei šo informāciju ir iedevis. Kas ir tas kāds? Kas ir tas, kurš grib mūs izķengāt?" intervijā skaidroja Veismane.