Dimants uzskata, ka no amata atbrīvots politisku iemeslu dēļ

Šodien Administratīvās rajona tiesā bijušais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītājs Ainārs Dimants uzsvēra, ka viņu NEPLP vadītāja amatā ievēlēja pārējie padomes locekļi, savukārt atbrīvoja Saeima. Un tas, viņaprāt, noticis politisku iemeslu dēļ.

Kā ziņots, šodien, Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā tiek skatīta NEPLP bijušā priekšsēdētāja Dimanta prasība atcelt viņa atbrīvošanu no amata.

Viņš tiesai skaidroja, ka NEPLP lēmumi tiekot pieņemti koleģiāli, tādējādi par politisku simpātiju problēmu liecinot tas, ka Saeima atbrīvoja tikai viņu, lai gan izvērtēta tika padomes darbība.

Saeimas pārstāvis tiesā Mārtiņš Grīnbergs skaidroja, ka Saeima Dimantu vērtējusi un atbrīvojusi kā NEPLP locekli, taču, ņemot vērā, ka viņš pilda priekšsēdētāja funkcijas. Par galveno Saeimas lēmuma iemeslu tika minētas Valsts kontroles (VK) konstatētās nepilnības radio un televīzijai novirzīto finanšu izlietojumā, kā dēļ Dimants esot zaudējis reputāciju tādā mērā, ka Saeima lēma viņu atbrīvot no amata.

Dimants gan uzsvēra, ka viņš neatbildot par līdzekļu izlietojumu Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā, jo viņa atbildībā esot tikai pašas NEPLP budžets, savukārt VK revīzijā konstatētās nepilnības bija saistītas ar līdzekļu izlietojumu radio un televīzijā, kas ir atsevišķi uzņēmumi.

Dimanta advokāts pauda viedokli, ka Saeimas lēmums neatbilst administratīvā procesa principiem, jo šāda atbrīvošana no amata ir administratīvais akts, un, tādu izdodot, Saeimai jāvadās ne tikai pēc tās Kārtības ruļļa, bet arī pēc Administratīvā procesa likuma, un Dimanta gadījums neesot pienācīgi un saprotami izvērtēts un pamatots.

Grīnbergs iebilda, ka Saeima tomēr ir atšķirīga institūcija, likumdevēja, un Kārtības rullis ar līdzšinējo pieņemto kārtību parlamentam ir prioritārs, un lēmums tapis tādā pašā ceļā kā citi Saeimas lēmumi.

Abas puses debatēs ilgi diskutēja par to, kā izprotama un vērtējama amatpersonas reputācija un kas ir tās kritēriji.

Dimants pauda, ka viņa atbrīvošana esot politiska izrēķināšanās par "nepaklausību" Saeimas deputātu centieniem īstenot politisku pasūtījumu sabiedriskajos medijos. Tāpat viņa atbrīvošana esot iebiedējusi citus NEPLP locekļus. Dimants uzskata, ka viņš sargājis mediju neatkarību no politikas.

Saeimas advokāts gan noraidīja šos argumentus, tos pielīdzinādams sazvērestības teorijām.

Kā ziņots, pieteikumā tiesai Dimants rakstīja, ka Saeima ir pieņēmusi lēmumu, pārkāpjot vairākas procesuālās tiesību normas. "Tā rezultātā Saeima ir pieņēmusi nepamatotu lēmumu, kurā nav norādīts ne faktu uzskaitījums, ne pamatojums, ne ietvertas citas administratīvā akta obligātās sastāvdaļas," pieteikumā raksta Dimants, norādot, ka šādā veidā viņa tiesības un tiesiskās intereses ir prettiesiski aizskartas, kas ir pamats pieteikuma iesniegšanai tiesā.

Dimants tiesā pilnībā pārsūdz Saeimas lēmumu kā nelabvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu un lūdz tiesu atcelt Saeimas 8.jūlija lēmumu par viņa atbrīvošanu no amata.

Oktobrī tiesa nolēma negrozīt lēmumu, ar kuru noraidīts Dimanta pieteikums noteikt viņam pagaidu aizsardzību, proti, apturēt parlamenta lēmuma darbību par viņa atbrīvošanu no NEPLP locekļa amata. Līdz ar to tika atstāts negrozīts Administratīvās rajona tiesas 10.septembra lēmums, bet Dimanta blakus sūdzība noraidīta. Lēmums nebija pārsūdzams.

Iepriekš jau ziņots, ka Administratīvā rajona tiesa savā lēmumā atzina, ka nepastāv vērā ņemams pieteicēja subjektīvo interešu aizskārums, tādēļ nav pamata vērtēt lēmuma tiesiskumu (prettiesiskumu). Savukārt Dimanta minētie apstākļi neliecinot par to, ka viņam rastos patiešām būtisks kaitējums vai zaudējumi, kuru novēršana vai atlīdzināšana būtu ievērojami apgrūtināta vai prasītu nesamērīgus resursus.

"Vienotības", Zaļo un zemnieku savienības, Latvijas Reģionu apvienības un partijas "No sirds Latvijai" līderi rosināja Dimanta atlaišanu. Iesniedzēji kritizēja, ka NEPLP pieņēma lēmumu attiecībā uz "Radio Skonto plus" programmas apstiprināšanu, padarot to par krievu valodā raidošu radiostaciju. Tādējādi NEPLP esot mazinājusi Saeimas deputātu uzticību padomes locekļu kompetencei un spējai pieņemt situācijai atbilstošus lēmumus.

Politiķi atsaucās arī uz Valsts kontroles revīzijas ziņojumā secināto, ka NEPLP nav efektīvi rīkojusies ar finanšu līdzekļiem gandrīz divu miljonu eiro apmērā. Tāpat ziņojumā secināts, ka NEPLP ir vāja kontroles sistēma pār amatpersonu un darbinieku komandējumiem un darba braucieniem, kā arī konstatētas citas nepilnības.