Straujuma: Nopietnāk jādomā par robežu aizsardzību
Ir nopietnāk jādomā par robežu aizsardzību, neizslēdzu arī kopēju Eiropas Savienības (ES) robežapsardzes izveidošanu, šovakar intervijā raidījumam "Nekā personīga" uzsvēra Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Vaicāta, kā saprast viņas iepriekš pausto, ka terorakti Francijā noteikti mainīs to, kā izskatīsies Eiropa, Straujuma norādīja, ka mainīsies cilvēku attieksme.
Viņa uzsvēra, ka ir jādomā par uz Eiropu plūstošajām bēgļu straumēm, neaizsargātajām robežām un datu reģistrēšanu. "Ļoti stingri vajag pastiprināt šīs darbības," viņa sacīja, piebilstot, ka tagad vairāki simti tūkstošu bēgļu, kas ieradušies Eiropā, nav reģistrēti.
Komentējot tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TN/LNNK) pausto, ka Šengenas līgums ir jāsaglabā, taču robežkontrole ir jāatjauno visās ES valstīs, Straujuma norādīja, ka šāds paziņojums ar viņu nav saskaņots. "Mēs tiekam galā ar savām robežām, bet ir valstis, kur robežas ir pilnīgi vaļā," teica Straujuma. "Jāskatās, kas notiek uz robežas ar Turciju un Grieķiju. Jāaizsargā tur robežas," uzsvēra Ministru prezidente.
Amatpersona uzsvēra, ka gadījumā, ja tas netiks darīts, būs grūti prognozēt dažādus nākotnes notikumus.
"Esam daudz vienojušies Eiropadomēs, kas ir jādara, bet praksē faktiskās robežas netiek sargātas. Esam vienojušies par bēgļu atpakaļ nodošanas nepieciešamību, bet skaitļi ir ļoti mazi - tie ir desmiti, tie nav simti. Visas tās lietas, kas ir nolemtas, ir jādara," uzsvēra Straujuma, paužot pārliecību, ka šobrīd Eiropā ekonomisko bēgļu ir daudz vairāk nekā cilvēku, kas tiešām bēg no kara.
Straujuma atkārtoja Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iepriekš pausto, ka Latvija izpildīs doto solījumu, uzņemot 776 patvēruma meklētājus, bet papildus kvotas nav gatava uzņemties. "Kamēr nebūs sakārtota bēgļu reģistrācija un izveidoti punkti, kur tiek paņemti pirkstu nospiedumi, reģistrēts katrs bēglis, tikmēr mēs nebūsim gatavi," viņa teica.
Vaicāta, vai Latvijai šādā gadījumā nebūs jāmaksā kāds naudas sods, Straujuma uzsvēra, ka "nākamās tikšanās reizes būs citādākas". "Grūti iedomāties, ka Francijas prezidents pēc visa notikušā varētu piekrist turpmākai bēgļu klīšanai par Eiropas Savienību," uzsvēra premjere.
Straujuma arī piebilda, ka neredz nepieciešamību Latvijā ierobežot "pulcēšanās brīvības vai kādas citas brīvības, kas mums ir".
Viņa arī skaidroja, ka gadījumā, ja Francija lūgs iedarbināt NATO 5.pantu, attiecībā uz Latviju tas nozīmēs, ka mūsu karavīri nepieciešamības gadījumā būs Francijā.
Jau vēstīts, ka teroraktos Parīzē naktī uz sestdienu tika nogalināti 129 cilvēki un vairāk nekā 300 ievainoti. Atbildību par terora aktiem uzņēmies teroristiskais grupējums "Islāma valsts".