Valdība apliecina gatavību strādāt drošības krīzē
Krīžu pārvaldībai ir nepieciešama cieša un koordinēta valsts institūciju sadarbība un ātra lēmumu pieņemšana, pēc Ministru kabineta sanāksmes, kas notika Gaisa spēku aviācijas bāzē Lielvārdē krīzes pārvarēšanas mācību "Kristaps 2015" laikā, pauda Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Premjerministre norādīja, ka mācībās piedalījās ne tikai ministriju, bet arī Saeimas un drošības iestāžu pārstāvji, kā arī ministriju valsts sekretāri un Valsts prezidents Raimonds Vējonis. "Neviens nebija gaidījis tik aktīvu līdzdalību, ministri bija iepazinušies ar piedāvātajiem projektiem un scenārijiem. Priekšlikumi bija ļoti pamatoti gan par loģistikas uzlabojumiem, gan informatīvo telpu," sacīja premjerministre, kura norādīja, ka mācībās tika izspēlēta arī neeksistējošas valsts vēršanās pret Latviju.
"Apkārt nebija ierasto valstu, lai izslēgtu spekulācijas," norādīja Straujuma un piebilda, ka mācībās izspēlētajā situācijā vienā no izdomātajiem reģioniem "situācija bija tuvu kara stāvoklim".
Līdz ar to tika pārrunātas iespējas, kā saskaņā ar NATO līguma 5.pantu palīgā ierastos sabiedroto spēki. "Kur ierodas, kā pārvietojas, ko dara katra ministrija. Mēģinājām ieiet reālajā situācijā. Tas nebija iebrukums," mācību procesu skaidroja Straujuma un piebilda, ka ir būtiski, lai "nenonākam līdz situācijai, kurā ir noteikti uzbrucēji no noteiktas valsts".
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), papildinot Straujumas sacīto, norādīja, ka mācību mērķis bija pilnveidot augstāko amatpersonu praktiskās iemaņas un lēmumu pieņemšanu krīzes situācijās. Mācību laikā secināts, ka ministrijas ir daudz strādājušas pie tā, lai laicīgi varētu pieņemt nepieciešamos lēmumus vairākās jomās, tostarp tajās, kas saistītas ar personālsastāvu un nepieciešamo finansējumu. Mācībās izspēlēta fiktīva reģiona krīzes situācija, kurā jārisina dažādas problēmas, tostarp sociālās, ekonomiskās, kā arī diplomātiskās. "Tas ir ilgstošs process, daudz kas ir atkarīgs no spēku daudzuma," sabiedroto spēku uzņemšanas procesu raksturoja ministrs.
"Svarīgi uzsvērt, ka hibrīddraudu situācijā izšķiroši nozīmīga ir Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas sadarbība," sacīja Bergmanis.
Ministrs atzina, ka mācību laikā klāt nākuši jauni izaicinājumi, kuri jāņem vērā, jo atsevišķām nozarēm varētu pietrūkt spēju. Par piemēru tika minēta ātrās medicīniskās palīdzības spēju nodrošināšana pietiekamā apmērā.
NATO Sabiedroto ātrās reaģēšanas korpusa štāba ģenerālleitnants Tims Evanss slavēja notikušās mācības, piebilstot, ka tā bija lieliska iespēja labāk izprast darbību uz vietas, kā arī izzināt sabiedroto spēku izvietošanas iespējas. Kā skaidroja Evanss, analizēti tika veidi, kā šie spēki pārvietotos pa Latviju un kā šis process ietekmēs sabiedrību, lai "varam efektīvi un ātri pārvietoties".
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vadītāja Anete Gnēze, mācību "Kristaps 2015" uzdevumi bija apspriest un apstiprināt Ministru kabineta lēmumu par izņēmuma stāvokļa izsludināšanu visā valsts teritorijā vai tās daļā, analizēt atsevišķu ministriju un valsts iestāžu uzdevumus atbilstoši Valsts aizsardzības plānam un apstiprināt ministriju izstrādātos krīzes pārvarēšanas plānus atbilstoši ministrijas atbildībā esošajai nozarei, kā arī pieņemt lēmumu par papildu personālsastāva, materiālo un finanšu resursu piešķiršanu Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas struktūrvienībām atbilstoši pieprasījumiem.
Mācībās bija ietverti arī Nacionālo bruņoto spēku kara laika struktūras elementi ar mērķi uzlabot savietojamību ar NATO spēkiem.
Ņemot vērā, ka mācības "Kristaps 2015" tika īstenotas vienlaicīgi ar NATO Sabiedroto ātrās reaģēšanas korpusa štāba mācībām "Arrcade Fusion 2015" un Baltijas valstu uzņemošās valsts atbalsta plānošanas mācībām "Baltic Host 2015", tās norisinājās pēc vienota fiktīva scenārija.