Opozīcijas deputāts Mārtiņš Bondars (LRA) priekšlikumos likumprojektam par solidaritātes nodokli rosina to pārdēvēt par "vienotības nodokli".
Savukārt Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs, Saeimas deputāts Andris Siliņš (ZZS) rosina noteikt, ka pusi no iekasētā nodokļa summas jānovirza senioru veselības apdrošināšanas sistēmas izveidei. Pēc Siliņa domām, valdībai būtu jānosaka atbildīgā institūcija, kārtība un termiņi, kādos tiktu izstrādāta šāda sistēma.
Tikmēr Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) vēstulē Saeimas komisijai turpina paust iebildumus pret ieceri ieviest šo nodokli. LDDK norāda, ka solidaritātes nodokļa ieviešanas gadījumā samazināsies Latvijas uzņēmumu konkurences spēja starpvalstu tirgū, īpaši augstas pievienotās vērtības sektoros. Tāpat organizācija min vēl daudzus iebildumus pret šo priekšlikumu.
Savukārt Finanšu ministrija uzsver, ka valdības pieņemtie lēmumi "skaidri norāda nodokļu politikas virzienu uz nevienlīdzības mazināšanu, īpaši to attiecinot uz personām ar zemiem ienākumiem, jo, nedaudz pieaugot nodokļu slogam personām ar augstiem ienākumiem, tas pakāpeniski samazināsies personām ar zemiem ienākumiem".
Citi deputātu priekšlikumi šim likumprojektam Saeimas mājaslapā pagaidām nav pieejami. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš šim likumprojektam beidzās piektdien plkst.17.
Nākamā gada valsts budžeta likumprojektam un vidēja termiņa budžeta ietvara 2016.-2018.gadam likumprojektam kopumā iesniegti vairāk nekā 600 priekšlikumi. Savukārt 24 likumprojektiem, kas saistīti ar nākamā gada valsts budžetu, iesniegti 303 priekšlikumi.
Kā ziņots, solidaritātes nodokli plānots piemērot darba ņēmēju atalgojuma daļai, kura pārsniegs valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus. Kā norāda FM, šogad saskaņā ar likumu šie griesti ir 48 600 eiro jeb vidēji nedaudz vairāk par 4000 eiro mēnesī, bet nākamgad tie pieaugs.
Atbilstoši uz 2014.gada datiem balstītiem aprēķiniem jaunais nodoklis skaršot aptuveni 4700 darbspējas vecuma cilvēkus.
Atalgojuma daļai, kas pārsniegs griestus, piemēros tādu pašu likmi kā vispārējās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu gadījumā - 34,09%, no kuras 23,59% maksā darba devējs, bet 10,5% - darba ņēmējs. Attiecībā uz personām, kuras nav pakļautas visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, likme tiks noteikta likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā kārtībā.
Atšķirībā no speciālajos budžetos ieskaitāmajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām solidaritātes nodokļa ieņēmumus ieskaitīs valsts pamatbudžetā. Šī nodokļa maksāšana tā maksātājiem neradīs tiesības uz sociālās apdrošināšanas garantijām - pensiju, bezdarbnieku pabalstu, palīdzību pēc nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām, maternitātes, slimības un invaliditātes pabalstiem.