Iekšlietu ministrija (IeM) patlaban strādā pie Latvijas nacionālās pozīcijas projekta saistībā ar papildu patvēruma meklētāju uzņemšanu, aģentūrai LETA pastāstīja iekšlietu ministra padomniece Daiga Holma.
Pagaidām netiek izpausts, kāds būs pozīcijas saturs un vai projektam būs vairāki varianti, taču IeM dokumentu ceturtdien iesniegs valdībā. Jau ziņots, ka ceturtdien notiks valdības ārkārtas sēde saistībā ar Latvijas pozīcijas formulēšanu bēgļu jautājumā.
Latvijas pozīcijai bēgļu jautājumā jābūt pieņemtai ātrāk, nekā plānots - līdz 22.septembrim, nevis 8.oktobrim. Otrdien vēlu vakarā premjere Laimdota Straujuma saņēmusi ziņu no Briseles, ka 8.oktobrī paredzētā ES iekšlietu ministru sanāksme pārcelta uz 22.septembri. Līdz ar to līdz šim brīdim ir jābūt pieņemtai Latvijas pozīcijai bēgļu jautājumā.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) galīgo nostāju par papildu bēgļu uzņemšanu formulēs, kad tās biedri būs uzklausījuši atbildīgās darba grupas ziņojumu, kam jātiek sagatavotam līdz rītdienai, žurnālistiem sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Tāpēc ZZS aicinās Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) prasīt atbildīgajai darba grupai šādu ziņojumu nekavējoties sagatavot.
Pēc attiecīgās informācijas uzklausīšanas ZZS arī sniegtu deleģējumu ministriem, kā rīkoties valdības balsojumā. Taujāts, vai visiem ministriem būtu jāievēro partijas disciplīna, Brigmanis norādīja, ka tas būtu pozitīvi vērtējams.
Pirms ZZS Saeimas frakcijas sēdes beigām veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) norādīja, ka valdības sēdē ceturtdien plāno balsot "pret" papildu bēgļu uzņemšanu. Atbildot uz jautājumu, vai pēc tam, kad ZZS formulēs savu galīgo nostāju, Belēvičam varētu nākties mainīt savu nostāju, Brigmanis aicināja nesteigties notikumiem pa priekšu.
Belēvičs aģentūrai LETA skaidroja, ka balsos "pret", jo viņam ir jādomā ne tikai par bēgļiem, bet par visas Latvijas iedzīvotājiem un viņu veselību. Bēgļiem nāk līdzi veselības dimensija, savukārt nauda šajā jomā papildus nenāk. Viņš norādīja, ka Lietuva ir skaidri paudusi pozīciju, ka bēgļus uzņems, ja viņiem "no Briseles nāks veselības apdrošināšanas polises". Ministrs norādīja, ka Latvija šādu pozīciju nav paudusi un, tā kā viņš neredz iespēju atrast atbildi, kā aizsargāt Latvijas iedzīvotājus no problēmām, kas nāks līdzi bēgļiem, Belēvičs ceturtdienas valdības sēdē balsošot "pret".
Trīs citi ZZS ministri - aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, labklājības ministrs Uldis Augulis un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs - pirms ZZS frakcijas sēdes beigām neizpauda, kāda būs viņu pozīcija valdības balsojumā bēgļu jautājumā.
Bergmanis skaidroja, ka kontekstā ar šo jautājumu viņam šodien vēl jāpiedalās Nacionālās drošības padomes sēdē, kā arī par šo jautājumu vēl jāspriež ZZS valdei. Augulis pauda, ka vispirms ir jāiepazīstas ar valdības sēdē izskatāmo pozīciju un tad, kad būs valdības sēde, tiks pieņemts lēmums. Dūklavs norādīja, ka par pozīciju, kāda valdībā jāpauž ministriem, vēl jāvienojas ZZS.
Tādējādi ZZS atsaucas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa aicinājumam, kurā ir izteiktas nopietnas bažas par kavēšanos ar bēgļu uzņemšanas praktisko jautājumu risināšanu.
Brigmaņa pieminētā darba grupa ir vasarā izveidotā Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes vadītā darba grupa, kurai jāizstrādā Latvijas apstākļiem piemērota sistēma patvēruma meklētāju uzņemšanai. Šobrīd nav zināms, kā darba grupa līdz rītdienai, 17.septembrim, varētu sagatavot ziņojumu. Pašas Straujumas iepriekš parakstītais rīkojums paredz, ka iekšlietu ministram līdz 30.septembrim premjerministrei jāsniedz darba grupas starpziņojums par uzdevuma izpildes gaitu. Savukārt līdz 30.novembrim jāiesniedz attiecīgi priekšlikumi izskatīšanai Ministru kabinetā.
IeM sagatavotā pozīcija, kas iepriekš tika apspriesta koalīcijas sadarbības padomē, paredzēja, ka Latvija varētu piekrist ierosinājumam brīvprātīgi uzņemt papildu 526 patvēruma meklētājus, taču iebilst pret obligāto kvotu sistēmas ieviešanu, kas regulas veidā būtu saistoša arī turpmāk, iepriekš pastāstīja Holma.
Latvijas pozīcija līdz šim bijusi, ka šādas aktivitātes īstenojamas tikai brīvprātīgi, saglabājot katras dalībvalsts tiesības atkarībā no savām iespējām un nacionālās kapacitātes lemt par to, vai un cik lielā mērā iesaistīties šajās aktivitātēs.
Savukārt Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera priekšlikums Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir vienoties par saistošām kvotām 120 000 patvēruma meklētāju sadalei. Saskaņā ar šo priekšlikumu Latvijai papildus būtu jāuzņem 526 bēgļi. Tāpat EK piedāvātais kvotu mehānisms paredz, ka nākotnē dalībvalstīm bēgļu uzņemšana regulas veidā būtu saistoša arī nākotnē un par to vairs nebūtu diskusiju, skaidroja Holma.
Saskaņā ar IeM sagatavoto pozīciju tieši pret kvotu mehānismu iebilst Latvija, taču neiebilst pret papildu 526 patvēruma meklētāju uzņemšanu.
Tā gan ir tikai IeM iepriekš sagatavotā pozīcija, par kuru koalīcijā 11.septembrī netika panākta vienošanās. Par valsts nacionālo pozīciju koalīcija pagaidām nav vienojusies.