Ģenerālprokurors Jānis Maizītis, paužot savu gatavību trešo reizi pretendēt uz ģenerālprokurora amatu, izdara rupju spiedienu uz Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāju, - šodien preses konferencē sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
"Ar šādu savu paziņojumus Maizītis, pēc manām domām, rupji pārkāpj likumu par tiesu varu un ļaunprātīgi pārsniedz savas dienesta pilnvaras. Likums neparedz ģenerālprokuroram tiesības izvirzīt ģenerālprokurora kandidātus. Likums paredz, ka ģenerālprokurora kandidātu izvirza Augstākās tiesas priekšsēdētājs," sacīja Ventspils mērs.
Pēc Lemberga domām, Maizītis, izvirzot savu kandidatūru, pārkāpj likumu par tiesu varu, jo tādā veidā, būdams ģenerālprokurors, kā amatpersona izdara rupju spiedienu uz Augstākās tiesas priekšsēdētāju, izvirzot viņam kā pienākumu izvērtēt Maizīša kandidatūru. [..] Šajā gadījumā likums paredz Augstākās tiesas priekšsēdētājam ekskluzīvas tiesības izvēlēties kārtību, kādā viņš izraugās [ģenerālprokurora] kandidatūru, un arī to nosaukt.
Ja Augstākās tiesas priekšsēdētājs būtu aicinājis pieteikties personas, kas vēlas kandidēt uz ģenerālprokurora amatu, un Maizītis būtu pieteicies pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja aicinājuma, tad situācija būtu pilnīgi savādāka. "Bet Augstākās tiesas priekšsēdētājs šādu aicinājumu nav izteicis, līdz ar to Maizītis rupji ir pārkāpis likumu par tiesu varu un faktiski izdarījis kriminālnoziegumu, jo viņš šo spiedienu uz Augstākās tiesas priekšsēdētāju izdara mantkārīgās interesēs, jo vēlas turpināt strādāt par ģenerālprokuroru, saņemot attiecīgu samaksu," savu viedokli pauda Lembergs.
Ventspils mērs vērsa uzmanību uz to, ka Maizītis, pildot ģenerālprokurora pienākumus, ne reizi neesot sniedzis sabiedrībai un parlamentam nekādu atskaiti par savu darbu. "Tā ir unikāla situācija, ka valsts amatpersona, kura ir politiski iecelta, nesniedz sabiedrībai atskaiti. 10 gadu laikā, par cik nav bijis šādas atskaites, nav bijusi arī diskusija par to, kā ģenerālprokurors ir pildījis savus amata pienākumus. Tāpēc man šķiet, ka, pirms Maizītis izvirza savu kandidatūru, viņam būtu pēdējais brīdis sniegt atskaiti, pārskatu. Likums to neprasa, bet ne jau visu likums var paredzēt. Es domāju, ka to prasa loģika," uzskata Lembergs.
Jau ziņots, ka pašreizējais ģenerālprokurors Jānis Maizītis, kura pilnvaras beigsies 11.maijā, ir gatavs kandidēt ģenerālprokurora amatam arī trešo reizi. Šāda iespēja Maizītim būs tad, ja viņa kandidatūru apstiprināšanai Saeimā virzīs Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.
Ģenerālprokurors jau iepriekš vairākkārt uzsvēris, ka vispirms gan jautājums par nākamā ģenerālprokurora amata kandidātu būtu uzdodams Augstākās tiesas priekšsēdētājam, "bet tā kā mana attieksme tiek prasīta atkārtoti un uzstājīgi, uzskatu, ka ir jānoformulē atbilde, kas nevar būt izvairīga", atzīst Maizītis.
"Izvērtējot savu līdzšinējo pieredzi un likumos nenoregulēto situāciju ap ģenerālprokurora amata kandidāta izraudzīšanās kārtību kopumā, varu teikt - ja Augstākās tiesas priekšsēdētājs mani uzrunās, esmu gatavs atkārtoti pretendēt ģenerālprokurora amatam," norāda Maizītis.
Kā ziņots, Maizītis ģenerālprokurora amatā tika pārvēlēts 2005.gada 3.martā, tāpēc arī šogad Saeimas balsojums par nākamo ģenerālprokuroru, visticamāk, varētu notikt martā.
Saskaņā ar likumu ģenerālprokurors tiek ievēlēts uz pieciem gadiem bez ierobežojuma atkārtotai kandidēšanai. Par ģenerālprokuroru var kļūt persona no tiesnešu un prokuroru vidus pēc atsevišķiem gadu kritērijiem.
2005.gada martā Saeima ar pārliecinošu balsu vairākumu Maizīti vēl uz pieciem gadiem apstiprināja ģenerālprokurora amatā. Toreiz par Maizīša atkārtotu ievēlēšanu balsoja 74, pret bija 17 deputāti, atturējās divi.
Pirmo reizi Maizīti Ģenerālprokuratūras vadītāja amatā Saeima uz pieciem gadiem apstiprināja 2000.gada maijā.
Līdz tam kopš 1994.gada Maizītis bija strādājis Cēsu rajona prokuratūrā par virsprokuroru, bet vēl pirms tam - no 1991. līdz 1994.gadam - viņš šajā pašā prokuratūrā strādāja par izmeklētāju.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 1961.gada 18.jūlijā dzimušais Maizītis 1984.gadā ir beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, bet viņa vaļasprieki ir peldēšana, slēpošana un alus kausu kolekcionēšana.