Vilnītis: Kamparam un Zaķim bija skaidri redzami pārkāpumi, bet KNAB uz tiem nereaģēja

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja problēmu atrisināšanai ir iespējami divi scenāriji - izvēlēties jaunu priekšnieku "no malas", kurš veiktu būtisku biroja reorganizāciju, vai arī biroja likvidēšanu, tā funkcijas deleģējot citām institūcijām, šodien intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja bijušais KNAB vadītājs Normunds Vilnītis.

Kā uzskata bijušais KNAB vadītājs, jaunais priekšnieks nedrīkstētu tikt izvēlēts no biroja iekšienes, bet gan tam būtu jābūt ar biroju nesaistītam cilvēkam, kurš pārzina juridiskos jautājumus un izmeklēšanu. Kā norāda Vilnītis, birojā jau ilgstoši eksistē divas komandas. Viņa darbības laikā tās bija atradušas vienotu mērķi, ar ko cīnīties, bet tagad atkal cīnās viena pret otru. Turklāt šāda savstarpēja cīņa pastāvētu neatkarīgi no tā, kas būtu priekšnieks.

Savukārt biroja likvidācijas gadījumā varētu ņemt vērā Igaunijas piemēru un politisko partiju pārraudzību uzticēt Centrālajai vēlēšanu komisijai, amatpersonu uzraudzību nodot Valsts ieņēmumu dienestam, bet ar korupcijas apkarošanu varētu nodarboties Drošības policija.

Vilnītis ir pārliecināts, ka KNAB pamatproblēma ir atsevišķas amatpersonas, kuras pildot politiskos pasūtījumus.

"Ir atsevišķas politiskās partijas, par kurām pirms vēlēšanām tiek sniegta informācija medijos, rosināti kriminālprocesi, kratītas, bet pēc tam nekas nav. Un ir otra amatpersonu daļa, kurām, kā redz sabiedrība un juristi, ir noziedzīgi nodarījumi, bet viņām kā pīlei ūdens - nekas par to nav," sacīja Vilnītis. Kā piemērus bijušais KNAB vadītājs minēja "Vienotības" politiķus Arti Kamparu, Dzintaru Zaķi, "kur skaidri un gaiši redzam, ka pārkāpumi ir, pārkāpumi ir būtiski, iespējams, izdarīti noziedzīgi nodarījumi, bet reakcija no biroja nav nekāda bijusi".

Pēc Vilnīša teiktā, KNAB tiekot izmantots ne tikai cīņai ar citiem konkurentiem, bet arī "Vienotības" iekšienē, lai kādu sodītu, sadalītu, atdalītu, pareizi virzītu utt.

Kā vienu no amatpersonām, kas pildot politiskos pasūtījumus, Vilnītis minēja KNAB priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi. Viņaprāt, Strīķe neatbilst ieņemamajam amatam, jo nedara to, ko vajadzētu darīt korupcijas apkarošanas bloka vadītājam. Birojā esot spējīgi cilvēki, kas šo darbu var darīt labāk un kvalitatīvāk. "Viens ir nodarboties ar politiku un intrigām, gan iekšēji, gan ārēji. Otrs ir reāli strādāt Latvijas labā un apkarot korupciju," sacīja Vilnītis.

Kā uzskata bijusī amatpersona, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) ir sapratis reālo situāciju birojā, bet ir iekšējais partijas spiediens, kura dēļ partija varot sašķelties. "Šis instruments ir ļoti iedarbīgs. Kur vēl dabūt tādu instrumentu, ar kura palīdzību vari kontrolēt un dīdīt jebkuru valsts augstāko amatpersonu," sacīja iepriekšējais KNAB vadītājs. Viņš arī apgalvo, ka "komandpunkts, kas atrodas birojā, no drošības iestādēm ir izslaucījis gandrīz visus nelojālos". "Tiesībsargājošās iestādēs stratēģiskajos amatos ir salikti pietiekami lojāli cilvēki. Atbrīvojot to dāmu [Strīķi] no amata, nekas nebeigsies, jo intereses ir pārāk lielas," pauda Vilnītis.

Pēc Vilnīša teiktā, viņam esot bail paust savu viedokli. Esot bijuši centieni ierosināt kriminālprocesu pret viņu. "Tie procesi virzījās, virzījās, bet laikam jau galīgi ne no kā izzīst nevar. Pieļauju, ka šis darbs tiek aktīvi turpināts," sacīja bijušais KNAB vadītājs.

Kā ziņots, Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisija šodien plkst.16 slēgtā sēdē plāno analizēt KNAB darbinieku savstarpējās nesaskaņas.

Sēde sasaukta, reaģējot uz piecu KNAB nodaļu vadītāju vēstuli premjeram, bijušā KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova (V) vadītajai Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijai un ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram. Vēstules autori - Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore, Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, Operatīvo pasākumu nodaļas vadītājs Jānis Circens, Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece un Iekšējās drošības nodaļas vadītāja Sanita Zandersone-Reisa - aicināja nekavējoties izveidot komisiju, lai izvērtētu KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka piemērotību amatam.

Streļčenoks šo vēstuli dēvē par viņa vietnieces Jutas Strīķes agoniju, jo tuvojas viņas disciplinārpārbaužu noslēgums un ārkārtas novērtēšana. Šādi Strīķe cenšoties sevi pasargāt, un arī vēstules autoriem esot personīgi motīvi.